Izstādes pilnais nosaukums ir "Ķīnas un Japānas krāsaino kokgriezumu gravīru izstāde". Taču mākslas vēstures neprofesionālim varētu šķist mulsinoši, ka izstāžu zālē nav pat ne koka skaidas. Kokgriezumu gravīru tapšanā koks ir tikai procesa starpposms - līdzeklis, bet rezultāts redzams uz papīra, kas ir vēl trauslāks par labi zināmo zīdpapīru. Jūrmalā apskatāmi 19.gadsimta tālo austrumu darbi.
"Mākslinieks, kurš ir galvenais šajā procesā, veido skici, kokgrebējs izveido attēlus," norāda izstādes kuratore Ingrīda Raudsepa.
Populāras japāņu gravīras tēmas bijušas skaistules - kurtizānes, ainavas ar putniem un ziediem, kā arī sadzīvisku sižetu darbi. Kamēr japāņu grafikām raksturīgi attēlu apraksti un mākslinieku paraksti, tikmēr ķīniešu darbos mākslinieka individualitāte nav izcelta. Toties ķīniešu gravīras ir simboliem piesātinātas. To vidū gan vēlējumu kartītes, gan attēli, kas savulaik teātrī aizstājuši visiem zināmās programmiņas jeb izrādes aprakstus.
"Attēlā redzam šos populāros varoņus, viņi ir attēloti ar maskām. Principā tā ir kā vizītkarte, lai iepriekš varētu iepazīties ar galvenajiem varoņiem, kuru vārdi ir blakus attēliem. Arī simboli pūķis nozīmē, ka tas būs imperators," stāsta Ingrīda Raudsepa.
Mārtiņa Pormaņa dāvinājums bija 19. un 20.gadsimta mākslas kolekcionāru vidū populārs labās gribas žests. Tā veidojušies daudzi muzeji visā pasaulē.