Galerija „Sukubs” iekārtojusies Valdemāra ielas puspagrabiņā iepretim Rīgas Kongresu namam un pavisam netālu no oriģinālā „Sukuba”, kas savulaik mākslinieka Romana Sutas mātes veģetārajā ēstuvē pulcēja 20. un 30.gadu Rīgas kultūras ļaudis. Stikla māksliniecei Veronikai Plaudei ideja par „Sukuba” gara atdzīvināšanu Rīgā nākusi līdzi jau no skolas gadiem.
„Es daudz lasīju par to, kā tas notika, kāda bija tā gaisotne. Ļoti daudz runāju ar sava vīra vecmāmiņu, kura atceras „Sukubu”. Tas man likās tik forši, ka ir kāds, kurš to atceras!
Mēs lasām par Pikaso, Remarku un Hemingveju, kā viņi sēdēja kafejnīcās un kā tur tapa viņu darbi,
bet kas tapa Latvijā un ka tāda vieta ir bijusi arī šeit, par to neviens nerunā,” saka māksliniece.
Vārds „Sukubs” savulaik tapa kā sakausējums no divu 20.gadsimta sākuma avangarda mākslas virzienu – supremātisma un kubisma – pirmajām zilbēm. Kafejnīcas sienas apgleznoja jaunie mākslinieki Aleksandra Beļcova, Romans Suta, Oto Skulme, Niklāvs Strunke, Valdemārs Tone un Konrāds Ubāns. Tautā to sauca par „literāro pielikumu” ēstuvi.
„Mēs gribam pārņemt to ideju, ka te satiekas dažādu mākslu pārstāvji un mijiedarbojoties rodas kaut kas jauns,” saka jaunā „Sukuba” idejas autore Plaude.
Jaunā „Sukuba” telpās būs vieta izstādēm un neliels stūris kafejnīcai.
Pirmais radošais vakars būs jau sestdien, 10.decembrī, kad „Sukubā” uzstāsies jaunā dzejniece Madara Gruntmane. Šādi radošie vakari nedēļas nogalēs iecerēti regulāri.
„Mēs esam iecerējuši, ka te būs ne tikai vizuālā māksla. Mūsu sauklis ir „Māksla sastop tevi”. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka tā nav tikai glezna, ko cilvēks atnākot ierauga. Mēs viņam gribam piedāvāt satikt dzejnieku, literātu, fotogrāfu, mūziķi, jebko, ko vien varam iedomāties.
Trakākajā variantā – vakars ar stepa dejotāju vai arfu. Kāpēc nē?”
nākotnes idejas ieskicē galerijas radošā direktore Inga Rūtentāle.
Jaunās galerijas pirmo izstādi uzticēts iekārtot māksliniekiem Kārlim Siliņam un Aivaram Riekstiņam.
„Mani te tā uzaicināja, un es savā naivumā arī piekritu,” smejas gleznotājs Siliņš, „bet man sāk patikt tas viss, kas te notiek!”
„Ideja ir ļoti forša. Man šis viss ir ļoti ilgi gulējis mājās, tāpēc esmu ļoti pateicīgs,” piebilst Riekstiņš, rādot uz saviem emaljas tehnikā veidotajiem mākslas darbiem.
Vai 20.gadu „Sukuba” atmosfēru šodienas Rīgā var atdzīvināt? „Es domāju, ka jā. Kāpēc ne?” spriež Riekstiņš, „tur vajag to mammu, kas to zupu vāra,” smejot piebilst Siliņš, atsaucoties uz Romana Sutas mātes kulināro rosību oriģinālajā „Sukubā”.
Radošā galerija „Sukubs” Rīgā, Valdemāra ielā 8, apmeklētājiem durvis vērs piektdien, 9.decembrī.
