Izstādei „Slēptie varoņi” ir piesaistošs vizuālais tēls. Katrs no izstādē godā celtajiem priekšmetiem apdzīvo savu krāsainu kasti. Tajā redzamas konkrētā priekšmeta dažādas variācijas un transformācijas, turpat izlasāms arī šī priekšmeta rašanās stāsts, ko vēl papildina videomateriāli un vēl citas vizuālas liecības.
„Mēs pašreiz stāvam pie sērkociņiem, tā sauktajiem ‘safety maches’ vai drošajiem sērkociņiem”. Daina Vītoliņa, Dizaina un informācijas centra vadītāja, izstādes izrādīšanu sāk ar vācu ķīmiķa Rūdolfa Kristiāna Betgera 1848.gada izgudrojumu. Pirms tā sērkociņu galviņām lietoja balto fosforu, kas bija nedrošs, bet Betgers to aizvietoja ar sarkano fosforu, izgudrojums iemantoja milzīgu popularitāti.
„Bja arī gudri cilvēki, kuri pamanīja, ka, sērkociņus iesaiņojot nelielās kārbiņās, ļoti veikli šo virsējo virsmu var izmantot reklāmas laukumiem. Jau 1896.gadā kāda dzērienu ražotne pasūtīja pat 50 000 kastīšu, lai izmantotu tās savai reklāmai,” stāsta Daina Vītoliņa.
Blakus sērkociņiem var uzzināt stāstus par svītru kodu, konservu kārbu, papīra saspraudi, veļas knaģi, rāvējslēdzēju, tējas maisiņu un vēl citām sadzīvē ļoti ierastām lietām.
Dainas Vītoliņas favorīts izstādē ir stāsts par to, kā radies kafijas filtrs:
„Tas radies no kādas mājsaimnieces Melitas ikdienas pārdomām, kāpēc gan nevarētu dzert kafiju bez graudiņiem, kas visu laiku zobos ķeras. Slīpā piltuvē viņa ir iemetusi vienkārši dzēšlapu un lējusi kafiju ar biezumiem. Tā radies Melitas izgudrojums, kas iemantojis ļoti lielu popularitāti”.
Līdzīgs stāsts ir arī par drēbju pakaramo. Sākotnēji pakaramie tika gatavoti no koka, līdz 19.gadsimtā parādījās pirmie stieples pakaramie. Amerikā ļoti īsā laikā tika piešķirti aptuveni 90 dažādu patentu šim priekšmetam. Un vienu no tiem kāds uzņēmējs nostiprināja kā sava darbinieka izgudrojumu.
„Kāds darbinieks Alberts Pārkhauss aukstā ziemas dienā ieradās darbā, saprata, ka nav kur nolikt drēbes, jo viss bija aizņemts. Tad viņš ļoti spontāni atrada nelielu stieples gabalu, no kura izlocīja pavisam vienkāršu drēbju pakaramo. To pamanīja viņa priekšnieks un 1904.gadā nostiprināja kā patentu drēbju pakaramajam,” procesu ataino Daina Vītoliņa.
Ne mazāk ierasta lieta mūsu ikdienā ir papīra kabatlakatiņi, bet, kā izrādās, to izpētei un pilnveidošanai zīmoli „Kleenex” un „Tempo” veltījuši aptuveni 80 gadus. Vācijā vien katru gadu izlieto ap 40 miljardiem šo kabatlakatiņu iepakojumu, tādēļ tie pasaulē ir viena no visvairāk kopētajām lietām, stāsta Daina Vītoliņa:
„Arī šeit ekspozīcijā ir savākti tie zīmoli, kas ir mainījuši vai nu tikai vienu burtu vai līniju, vai krāsu, un mēģinājuši teikt - jā, mēs esam tie paši. Tā kā tas ir visai nežēlīgs process, kas notiek ar visiem izgudrojumiem, un ne vienmēr patents ir tas, kas spēj glābt”.
Vērīgā skatītājā izstāde noteikti uzjundīs radošumu, kā arī kārtējo reizi apstiprinās atziņu, ka viss ģeniālais ir vienkāršs.
Izstāde „Slēptie varoņi” atceļojusi no Vācijas, slavenā Vitra dizaina muzeja, kas Rīgas kultūras dzīvē ir ļoti nozīmīgs fakts - uzsver arhitekts Artūrs Martinsons:
„Vitras dizaina muzejs ir ļoti interesanta organizācija, ko mēs varam uzskatīt par faktiski vienīgo lielo dizaina muzeju Eiropā, kas runā par industriālo dizainu”.
Vitra muzeja izstāde iekārtota telpās, kas ar to ļoti labi sasaucas, proti, arhitektūras un dizaina studijas „Xcelsior” izstāžu zālē, Raņķa dambī 1.
