Gleznotājs Ansis Artums dzimis pēcrevolūcijas laika Rīgā, bet lielāko sava mūža daļu saistījis ar kluso un gleznaino Tukumu. Viņš ieņēmis nozīmīgu vietu sava laika mākslas dzīvē. Artums Latvijas Mākslas akadēmijā absolvējis Vilhelma Purvīša vadīto dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu.
Arī Leonīds Āriņš dzīvojis un strādājis Tukumā. Mākslinieks tiek raksturots kā savrupa personība latviešu mākslā. Neskatoties uz to, abi mākslinieki bijuši jaunības draugi.
"Viņi ir mūsu mākslas klasiķi, viņiem ir sava nopietna vieta mūsu mākslā, viņi ir pārstāvēti Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Tādas virsotnes, nopietnas virsotnes," norāda mākslas zinātniece Anda Treija.
Artuma iecienīto tēmu loks izkristalizējies jau studiju gados - klusās dabas un ainavas žanros. Turpretī Leonīda Āriņa darbi grūtāk ietilpināmi tradicionālos mākslas žanros vai virzienos.
"Gan Artumam, gan Āriņam ir tuva franču glezniecība - franču modernisma interpretācija ir viņu māksla. Zināšanas par franču glezniecību viņiem bija tiešām enciklopēdiskas. Lasot Āriņa dienasgrāmatas, ir jāsecina, ka viņš ļoti labi zinājis par procesiem pasaules mākslā. Mēs tā domājam - dzels priekškars un mūsu mākslinieki neko nav zinājuši, viņi tā kā savā aliņā dzīvojuši, - bet tā nebija," stāsta Anda Treija.
Nozīmīgs Leonīda Āriņa veikums Latvijas kultūras dzīvē ir arī Tukuma mākslas muzeja dibināšana.
