„Tituldarbs „Gaisma kabeļa galā”, kur riņķo "Nokia". Iekšā iet nedrīkst, tur ir norobežojums, jo viņš tiešām lido, tas telefons." - Izstādes kuratore Helēna Demakova stāstu par izstādi sāk ar Antas un Ditas Penču kinētisko instalāciju, kuras galvenais varonis ir pa apli lidojošs mobilais telefons.
Darbs tapis 2009.gadā, tāpēc tas vēl nav viedtālrunis, taču instalācijā ļoti precīzi iekodēta nolemtības sajūta par cilvēku gaidāmo arvien lielāko ieciklēšanos tehnoloģijās un izmaiņām dabiskajās norisēs.
Ar trāpīgām priekšnojautām interesanti arī citi izstādes darbi. To vidū Ērika Boža instalācija „Spied, spied, spied”, tapusi pirms 13 gadiem, kurā viņš datora taustiņiem jau toreiz piedēvējis ikonisku spēku, simboliski tos izvietojot krusta formā.
Kopumā izstādes darbi aptver laika posmu no 2002. līdz 2015.gadam, un Helēna Demakova uzsver, ka viņa tos atlasījusi, lai pēc iespējas daudzveidīgāk un interesantāk atklātu šī laika garu: „Šīs izstādes pamatstīga tomēr ir visu cilvēcisko emociju gamma, kas saglabājas neatkarīgi no visām tehnoloģijām – mūsu prieki, bēdas, ilgas, sapņi, un arī tēmas, kas arī nekur nav pazudušas – ekoloģiskās problēmas, kari, nemieri, kari, migrācija."
Vecākais izstādē apskatāmais darbs tapis 2002.gadā Sanpaulu mākslas biennālei, un tās autori ir mākslinieku grupa „F5”. Tā ir no trim daļām sastāvoša visai poētiska instalācija, kas saucas „Baudi jauko nakti!”. Grupas pārstāve, māksliniece Ieva Rubeze atsauc atmiņā, ka darbu rosināja satraukums par to, kas notiek ar cilvēkiem lielpilsētās.
„Mūs satrauca gaismas piesārņojums un tas, ka cilvēki vairs neredz zvaigznes. Un līdz ar to arī nejūt to savu vietu, savu adresi kosmosā, un neraksta vairs dzejoļus tāpēc," saka Ieva Rubeze.
Kā pašas mākslinieces tagad raugās uz šo darbu un tā ideju ar 15 gadu distanci – pārdomās dalās Līga Marcinkeviča:
„Latvijas dziednieki un zintnieki jau brīdināja, ka notiks liela nelaime, jo cilvēki, neredzot zvaigznes, izaug par tehnokrātiskiem bezdievjiem. Tagad - pēc 15 gadiem - es redzu, ka cilvēks tomēr spēj pielāgoties un rast savādākus avotus, bet tā vieta kosmosā, tas visos laikos ikvienam cilvēkam ir tikpat svarīgi un neatrisināmi."
Īpaši domāts, lai izstāde piesaistītu arī jaunākos skatītājus, tāpēc katru dienu izstādē darbosies gids-kurators, kurš palīdzēs jauno skatītāju grupām iepazīt izstādi. Papildus tam izstrādāts izglītojošs ceļvedis ar uzdevumiem, ko skolēni aicināti risināt izstādes apskates laikā.
Vienas no pirmajām apmeklētājām ir Anete un Lote mammas Elīnas pavadībā, kuras stāsta, ka viņam vislabāk iepaticies Rasas un Raita Šmitu darbs, kas pēta cilvēku un augu komunikāciju, kā arī Kristapa Ģelža „Vakara pasaciņa”, kurā izmantotas luminiscējošās krāsas.
Izstāde „Gaisma kabeļa galā. Latvijas māksla digitālajā laikmetā” iekļaujas Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas programmā „Tête-à-Tête” un Dzelceļa vēstures muzejā būs apskatāma līdz oktobra vidum.
