Kultūras ziņas

Kontrabasa stāsts

Kultūras ziņas

Zināmas melodijas neierastā skanējumā

Artura Bērziņa filozofiskie "Attēldarbi"

Artura Bērziņa filozofiskie «Attēldarbi» galerijā «Māksla XO»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Izstāde, kas no skatītājiem prasa citu - plašāku un dziļāku attēlu uztveres līmeni kontekstā ar filozofijas vēsturi. Mākslinieks Arturs Bērziņš savu jaunāko darbu nosaukumos citē tādus filozofus kā Platons, Aristotelis, Vitgenšteins vai Pjatigorskis un aicina attēlu apcerēt gan kā zīmi vai formu, gan muzikālu domas partitūru.

"Pasaule visu laiku attēlojas", un tas māksliniekā Arturā Bērziņā uzjundījis radošu izziņas nemieru, jo pasaules vēsturē sarakstīts ne mazums tekstu par attēliem. Tāpēc viņš radījis savus "Attēldarbus", izmantojot filozofu tekstus kā gleznu parakstus, meklējot ideju satekpunktus.

"Šis ir izmantojot Vitgenšteina "Filozofiskajos pētījumus". Tas ir - kā funkcionē valoda, kā mēs viens otru varam ar valodas palīdzību saprast. Vārdi - kā mēs nosaucam, kā apzīmē - koks, piemēram, ozols, mēs izmantojam kā zīmes. Tēli, kā es saku, degradēti līdz zīmes vienkāršībai jeb formai," skaidro Arturs Bērziņš.

Mākslinieks vadās pēc atziņas, ka māksla cilvēkam ir realitātes filtrs. "Tradicionāli mēs par tehniku teiktu - zīmulis uz koka dēlīšiem, izmantojot zīmuli, darināts zīmējums. Taču tehnika Artura Bērziņa gadījumā ir filozofu darbu lasīšana, jo viņš ir viens no retajiem māksliniekiem, kurš lasa filozofu darbus. Mēs šeit, piemēram, redzam divus atšķirīgus attēlus, vienā it kā abstraktā māksla, otrā pusē šahisti Vērmaņdārzā," stāsta filozofs, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Jānis Taurens.

Tiem, kuri studējuši estētikas vēsturi, būtu jāatpazīst Aristotelis, kurš savā "Poētikā" raksta: "Ja kāds gleznotājs bagātīgi izziež visskaistākās krāsas, tad viņš tomēr nespētu mums sagādāt tādu baudu, kā tas, kas uzgleznojis attēlu bez jebkādām krāsām."

"Šis ir pēc Augustīna, un vienā darbā salikti divi attēli - Augustīns piemin, ka atmiņa ir brīnišķīga lieta. Tad es paņēmu, aizlīmēju visu šo daļu ciet un pēc atmiņas uzzīmēju, ko es atceros par šo konkrēto lietu," saka Arturs Bērziņš.

"Te vairs nenotiek cīņa starp attēlu un tekstu, bet ir tas brīdis, kad mākslinieks pārvērties par domātāju. Pat brīžiem tādu, kas bija līdz tam raksturīgs tikai filozofijai. Tas pavērsiens noticis pirms pusgadsimta, bet Latvijā ir tagad aktuāli un arī pasaulē lielā mērā. Mēs redzam tam piemēru - tas liek ieņemt citu pozīciju un citu vietu skatītājam, skatītājam ne tikai jāvēro, bet arī jādomā," pauž Jānis Taurens.

Artura Bērziņa izstāde "Attēldarbi" skatāma galerijā "Māksla XO" Rīgā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti