Pirms 40 gadiem Mākslas dienas bija svētki visas Vecrīgas plašumā. Māksla izgāja ielās, un katrs garāmgājējs kļuva ja ne par kritiķi, tad noteikti par mākslas baudītāju. „To rīkoja kā mākslinieka dienu, piemēram, atvēra darbnīcu durvis un varēja apskatīties, ko šie dieviem līdzīgie ļaudis dara – kā zīmē slaucēju vai atslēdznieku,” vēsturisko kontekstu iezīmē Latvijas Mākslinieku savienības prezidents Igors Dobičins.
Mūsdienās Mākslas dienas vairs nenotiek ar tik plašu vērienu. Savā 75. jubilejas gadā Mākslinieku savienība svētkus atklāj ar divām izstādēm. Viena no tām – “Prezidenti”. Tajā skatāmi Piņņa, Iltnera, Skulmes, Rozenberga un vēl astoņu bijušo Mākslinieku savienības prezidentu darbi vienviet.
Otra izstāde – “Pašportrets. Identitāte” – ir vairāk nekā 80 mūsdienu meistaru refleksijas par savu portretu.
„Šī gada sauklis: „Kā nav kauna nedomāt”. Ir jābeidz ar padomju laikiem, kad pietrūka šīs mazās skrūvītes, bez kuras māksla nedīgst – tā ir brīvība,” piebilst Dobičins.
Šogad Mākslas dienas ilgs līdz 15. maijam. Turklāt bez izstādēm mākslinieki arī talkos – Zvārtavas muižā, Meža kapos un Gaujas ielas radošajā kvartālā jeb kombinātā “Māksla”. Mākslas dienu izskaņā tiks rīkots 4. starptautiskais vizuālās mākslas simpozijs.
