20. gadsimta sākumā Ādažu pagasts bija daudz lielāks kā piektdien un aptvēra gan Carnikavu un Garkalni, gan daļēji Ropažus un Jaunciemu, un pat Brīvdabas muzejs atradās Ādažu pagastā. Kā apdzīvota vieta Ādaži gan bijusi daudz, daudz senāk „Ir viens ļoti vecs dokuments no 1211. gada, kad Valters fon Pletenbergs ceļ tiltu Ādažos, bet tie Ādaži toreiz bija Bukultu muiža,” saka Ādažu vēstures un mākslas galerijas idejas autore un vēsturniece Elita Pētersone.
Līdz šim Ādažu vēsture nav bijusi apkopota vienuviet, bet tagad kultūras centrā tiek sperti pirmie soļi, lai izveidotu vēstures un mākslas galeriju, kurā vairums ekspozīciju būs audiovizuālā formātā. „Šeit varētu būt apvienotas gan modernās tehnoloģijas - gaismas, skaņas, dažādi efekti,” uzsver Pētersone.
Fotogrāfijas, kas projecējās uz griestiem, uz grīdas. Un tas kaut kā mēģinās rosināt izprast, kas šeit ir noticis un mēģināt izprast to savu sūtību un lepoties ar šo vietu.
Pagaidām vērtīgākais topošā muzeja eksponāts ir 19. gadsimta klavieres no Aldaru muižas kroga, un, protams, cilvēku atmiņas. Ritas kundze atceras, kā šodien tik populārā integrācija tika īstenota Ādažu kolhozā. „Pēkšņi tāda ziņa parādījās, ka visiem tiem krieviem, kuri prot latviešu valodu un kuri var nolikt eksāmenu latviešu valodā, pie algas būs 20 rubļu piemaksa, un tas eksāmens patiešām notika. Es pati biju komisijā,” norāda pensionētā skolotāja Rita Zeibote.
Vēstures un mākslas galerijas oficiālā atklāšana notiks 15. novembrī, kad apmeklētājiem būs iespēja ielūkoties nelielā ekspozīcijā par padomju un pirmskara laiku, bet veco cilvēku atmiņu stāstu apkopošana turpināsies, un uzsākts arī eksperimentu - dokumentē savu dienu video - rīt tā jau būs vēsture.
