Dzeguzes kumoss - saukts arī par putna kumosu – sens paradums pavasarī nekad neiet ārā no mājas neēdušam, lai dzeguze „neaizkūkotu”.
„Jāiekož dzeguzes kumoss.” (Latviešu tautas mīklas, sakāmvārdi un parunas. Red. K.Straubergs. Kopenhāgena, 1956, 310)
Pavasarī, kad sākas dzeguzes laiks, neviens negāja no rīta ārā, kamēr nebija mutē ieņēmis kādu kumosu maizes, lai dzeguze neaizkūkotu. To kumosu sauca par putna kumosu. Bet, ja nu kādu cilvēku dzeguze aizkūkoja, tad viņš visur bija miedzīgs. (Latviešu tautas ticējumi. P.Šmita sakārtojumā, I – IV sēj., R., 1940 - 1941)
Kad neēdis pirmo reiz pavasarī dzird dzeguzi kūkojam, tad sagaidāms badīgs gads. (Latviešu tautas ticējumi. P.Šmita sakārtojumā, I – IV sēj., R., 1940 - 1941)
Ja pavasarī pirmo reizi dzeguze neēdušu aizkūko, tad tas cilvēks izkalst, bet, ja tūliņ apskrien trīs reizes ap augošu koku un iekož tanī, tad koks nokalst, bet cilvēkam nenotiek nekāds ļaunums. (Latviešu tautas ticējumi. P.Šmita sakārtojumā, I – IV sēj., R., 1940 - 1941)
