Kultūra

"Iļģi" pēc piecu gadu pauzes laiž klajā jaunu albumu "Tur kur mīti"

Kultūra

Tezē jauniešu dienas - vienotības un savstarpējas bagātināšanās zīmē

Literatūrzinātniece Janīna Kursīte laidusi klajā grāmatu par latviešu žestu valodu

Literatūrzinātniece Janīna Kursīte grāmatā apkopo latviešiem raksturīgo žestu valodu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Klajā nākusi literatūrzinātnieces Janīnas Kursītes grāmata “Zīmju valoda: latviešu žesti”. Grāmatā balstoties uz folkloras, daiļliteratūras, memuāru un mūsdienu interviju avotiem, detalizēti aplūkota latviešu neverbālā jeb žestu valoda. Atsevišķa grāmatas nodaļa veltīta arī Latvijas politiķu žestu valodai dažādos laikos.  

Ļaudis tradicionāli žestus uzskata par runas pavadoņiem, taču tiem ir krietni lielāka nozīmē saziņā - gan roku žestiem, ķermeņa valodai, gan acu skata un mīmikas klātbūtnei.

Grāmatas autore Janīna Kursīte, atsaucoties uz amerikāņu pētnieku Albertu Meieraibiantu, stāsta, ka tikai 7% no informācijas uztveram verbāli, 38% paraverbāli jeb pēc intonācijas un balss toņa un 55% ķermeņa valodā. Latviešiem raksturīgu žestu aprakstus autore meklējusi gan latviešu folkloras tekstos, daiļliteratūrā, gan dokumentālajā literatūrā.

“Dzimtbūšanas laiki noteikt atstājuši ietekmi uz žestu valodu – noliekta galva paužot pazemību, tāpat vīrietim rokās saspiesta cepure, kuru burza, liecina par laikiem, kad latvieši nebija patstāvīgi. Tāpat avotos fiksēti ekstrēmi žesti, kad visu pasauli “sūta ratā”, tad šis spilgtākais žests bijis dibena rādīšana, kad vairs neviens arguments nedarbojas. Es izskatīju iespējami daudz latviešu daiļliteratūras, bet Jēkabs Zeibolts visplašāk un precīzāk ir atspoguļojis latviešu kustību valodu un žestus. Tostarp - kā latvietis iemīlējies, vai kāds latvietis ir draudzīgs un kad nedraudzīgs, piemēram, uzgriežot muguru. Tāpat par tradīciju kļuvusi spļaušana pār kreiso plecu,” stāsta Kursīte.

Grāmatas veidošanā autore iesaistījusi latviešus gan Latvijas novados, gan ārpus tās, kā arī talkā ar saviem novērojumiem par mūsu žestu valodu nākuši Latviju labi iepazinušie cittautieši -

somi, japāņi, lietuvieši, arābi, kas citstarp norādījuši, ka latvieši izvairās no apskaušanās publiski, savukārt, braucot sabiedriskajā transportā, pēc iespējas cenšamies iekārtoties tā, ka blakus vieta paliek brīva.

“Piemēram, somi saka, ka latvieši līdzīgi kā somi ir samērā ieturēti, taču latvieši sarunas laikā notur ciešu acu kontaktu, ko somi darot vienu reizi sarunas laikā. Savukārt turkiem vispār nav pieņemts skatīties acīs, īpaši sievietei, lai neradītu pārpratumu,” stāsta Kursīte.

Tāpat Kursītei likumsakarīga likusies nodaļa grāmatā par politiķu žestu valodu, kas caur gadiem ietekmējusi arī vēlētājus gan pirmskara periodā, gan mūslaikos.

Zīmju valoda un žesti grāmatā attēloti arī dažādu laiku fotoattēlos. Tur redzami gan pirmās Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa plašie roku žesti un biežais plašais smaids, esot tautiešu vidū, gan attēls neatkarības atjaunošanas laikā, kur Dainis Īvāns rāda divu pirkstu uzvaras žestu. Tāpat arī mūsdienu Saeimas deputātu skaidrojošie rādītājpirkstu žesti, rokasspiedieni, attālināšanās žesti ieurbjoties telefona ekrānā, zvērestu žesti un tamlīdzīga zīmju valoda.

“Kā man eksprezidents Valdis Zatlers raksturoja latviešu žestu pasauli, viņš teica “mēs neesam žestikulētāju tauta, rokas liekam uz galda vai tribīnes, mums vajag just pamatu, mēs ļoti maz lidojam. Žesti ir saistīti ar lidošanu, jo tādējādi tu nemanot atraujies no zemes”.

''Es no savas puses arī gribu secināt, ka padomju laikos mēs bijām sasaistīti kustību valodā ar nedzīvu mīmiku, lai kāds kaut ko nepārprot.

Jā, mēs neesam itāļi, ir atšķirības, bet mēs šodien esam brīvāki savā zīmju valodā, un šī grāmata ir par to,” saka Kursīte.

Literatūrzinātnieces un arī Saeimas deputātes Janīnas Kursītes grāmatu klajā laidis Latvijas Universitātes akadēmiskais apgāds. Savukārt grāmatas “Zīmju valoda: latviešu žesti” atvēršanas svētkus sola janvārī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti