„Pie manis nonāca šī sešstūru balta bļoda, tāds trauks, kura leģenda mani aizkustina tieši tāpēc, ka šī lieta ir ļoti, ļoti sena, un tā simbolizē, ko cilvēks var paņemt sev līdzi sajūtās." - Par savas dzimtas liktenslietu – aptuveni simtgadīgo balto māla bļodu stāsta kino kritiķe Daira Āboliņa. Šī bļoda bija apskatāma Liktenslietu muzeja ekspozīcijā un tagad stāsts par to iekļuvis arī grāmatā „Liktens lietas”:
„Vēsture ir tāda, ka 15 gadus pēc kara manai mammai kā kāzu dāvanu tikai šo vienu balto trauku uzdāvināja viņas tante Olga Strīpniece, un bija zināms, ka tas ir tas, ko cauri karam viņa bija saglabājusi no savas kāzu servīzes. Saprotot, ka tam ir relikvijas nozīme, šo trauku vēlāk mamma atdāvināja man tad, kad es izveidoju savu ģimeni. Mēs zinām, ka tā vēsture ir vairāk nekā 100 gadus veca”.
Turpinot dzimtas tradīciju, Daira Āboliņa balto trauku nodos savai meitai Elzai Elīzai viņas kāzu dienā.
Ilgdzīvotāja baltā bļoda ir viens no kopumā 100 „Liktens lietu” grāmatā ietvertajiem priekšmetiem. Ar katru no tiem saistās kāds ļoti personisks stāsts, kas bieži vien iegūst daudz plašāku vispārinājumu un liek aizdomāties par mūsu tautas vēsturi un cilvēku likteņiem.
Grāmatā apkopota tikai neliela izlase, jo ekspozīcijā kopumā bija skatāmi 500 priekšmeti, stāsta izdevuma autore Ilona Brūvere: „Mēs tomēr mēģinājām koncentrēties uz tādiem stāstiem, kas aptver pēc iespējas plašāku dzīves spektru vai kuros jau ir radusies sava iekšējā dramaturģija. Tā nav tikai piemiņas lietiņa par tādu un tādu notikumu, bet tie ir priekšmeti, kas izstāsta vairāk. Tie ir stāsti, sākot no 1914.gada līdz mūsdienām. Un viņi visi ir vienlīdz aktuāli kaut kādā ziņā.”
Gluži kā dzīvē - skaisti un cerīgi stāsti par priekšmetiem mijas ar ļoti skaudrām un traģiskām liecībām. Ir arī stāsti par to, kā lietas, kas saistās ar ko ļoti skaudru, gadu ritējumā iegūst atkal pozitīvu un dzīvi apliecinošu nozīmi. To vidū ir, piemēram, kāzu kleita, ko līgavai tā arī neiznāk uzvilkt, jo tieši kāzu dienā sākas karš, taču vēlāk viņa šo kleitu pāršuj un tajā tiek iesvētīta viņas meita.
Pozitīvs savā kodolā ir arī stāsts par Arvīda Paegles grebtajām karotēm, kaut gan šo nodarbi viņš savulaik bijis spiests apgūt tikai tādēļ, ka viņam ļoti gribējās ēst.
Apmeklētāju tik iemīļotā Liktenslietu muzeja ekspozīcija Stūra mājā noslēgusies aizvadītā gada nogalē, bet tagad ekspozīcijas priekšmeti iemūžināti grāmatā, kas atvēršanas svētkus piedzīvos trešdien, 21. janvārī.
