Gaidot Latvijas simtgadi, izdevniecībā "Lauku Avīze" radusies ideja par grāmatu, kas apkopotu Latvijas novadu vērtības. Katra novada cilvēki tika aicināti piedāvāt tieši viņu novadam īpašo, raksturīgo un unikālo. Atsaucās 73 novadi, un tagad piedāvāto vērtību esence ir apkopota grāmatā "Latvijas novadu dārgumi".
Katrs novads pārstāvēts ar vienu dārgumu, par kuru lasāms apraksts un kas aplūkojams arī vizuāli. Tā, piemēram, Carnikavas novadam tas ir Carnikavas zutiņš jeb nēģu tacis.
"Laiku laikos jau vārdi "nēģis" un "Carnikava" ir kļuvuši par tādiem kā sinonīmiem. Ja cilvēkam jautā, ko viņš zina par Carnikavu, tad tā pirmā atbilde ir - nu kā, Carnikavā taču zvejo nēģus! Un šajā grāmatā ir izvēlēts nēģu tacis, jo šķita, ka tas varētu būt interesants priekšmets "Latvijas novadu dārgumiem" no Carnikavas," stāsta Carnikavas novadpētniecības centra vadītāja Elita Pētersone.
Carnikavas nēģu tacis ir tikai viens no 73 grāmatā kopumā ietvertajiem dārgumiem. Tie ir ļoti daudzveidīgi un simbolizē dažādus gadsimtus un laikmetus Latvijā. Vissenākais ir Grobiņas novada dārgums - rotas no aptuveni 7.gadsimta, bet viens no jaunākajiem - tautā iemīļotās Anitas Ločmeles (Danckovītes) lugas, ko spēlē arī Latvijas Nacionālajā teātrī un ko par savu dārgumu atzinis Baltinavas novads.
Viena no grāmatas idejas autorēm, izdevniecības "Lauku avīze" direktore Evija Veide stāsta, ka teju katra izraudzītā vērtība saistās ar kādu cilvēkstāstu, kas grāmatu padara arī emocionāli krāsainu, kā tas ir, piemēram, stāstā par Viesītes novada dārgumu - profesora Paula Stradiņa portfeli.
"Profesora Stradiņa portfelis liek uzreiz iztēloties šo dzimtu - profesoru Paulu Stradiņu, kurš ar šo portfelīti savulaik ir vedis grāmatas no ārzemēm un devies pie pacientiem. Pēc tam to ir mantojis Jānis Stradiņš, kurš arī līdz zināmam laikam savā dzīvē to ir nēsājis, kamēr, kā viņš pats atzīstas, viņa sieva tomēr vienā brīdī ir teikusi, ka jāliek punkts. Šis priekšmets it kā iemieso sevī tādu ainu, kā šie cilvēki, var teikt, ir "gaismu nesuši" šajā portfelī, kas ir palikusi un ko mēs joprojām dzīvi uztveram un jūtam," saka Evija Veide.
Grāmata atklāj, ka Cēsu novads lepojas ar pirmo latviešu nacionālo karogu, Ciblas novads ar peternēm (Latgalei raksturīgi ziemas apavi no virvēm), Jaunpiebalgas novads ar gardibeni, bet Kocēnu novads - ar mācītāja Jura Neikena krēslu. Līvānu novads gluži likumsakarīgi vēlējies izcelt Līvānu stiklu, bet Salaspils novads - slepeno radiostudiju.
Vairāki novadi par savu lielāko lepnumu atzinuši personības. Tā, piemēram, Vecumnieku novads daudzina Rokfellera stipendijas ieguvēju Arnoldu Spekki, bet Beverīnas novads - trīs no turienes nākušus ģenerāļus.
Grāmata ir faktoloģiski bagāta un vizuāli saistoša un adresēta ikvienam, kurš interesējas par vēsturi. "Katrā ziņā šī grāmata spēj neuzbāzīgā tonī mūs mācīt un stāstīt mums mūsu vēsturi. Es domāju, ka arī jaunajiem lasītājiem bibliotēkās šī grāmata varētu noderēt tajās reizēs, kad projektā ir kaut kas jāatrod par kādu Latvijas novadu, šai ziņā tā varētu būt labs ceļvedis," norāda izdevniecības "Lauku Avīze" direktore Evija Veide.
Grāmatu sastādījusi Ilze Būmane, tās redkolēģijā darbojušās Irina Zeibārte no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un rakstniece Anna Žīgure, kura grāmatu raksturo kā "Latvijas pagastu dižošanos krustu šķērsu pāri valstij un cauri laikiem".
