Astrīdes Ivaskas dzīves un daiļrades pētniece, grāmatas "Lauva" autore Anita Rožkalne par dzejnieci teikusi: "Pasaules literatūras elpa, rosīgā garīgā dzīve, prestižu salonu dzīve, un tam pretsvarā - latviskās dzīves izjūtas kodi, vēlme būt kopā ar neskarto dabu, spēja izjust un vārdos ieaust niansētu, precīzu pārdzīvojumu, tās ir vienas pasaules divas šķautnes, kas ir vienlīdz svarīgas Astrīdes Ivaskas dzejnieces dzīvē."
Astrīde Ivaska dzimusi 1926.gadā Rīgā, 1944. gadā nākamā dzejniece kopā ar ģimeni atstāj Latviju. Viņas radošā dzīve sākas un uzplaukst trimdā – Vācijā, ASV un Īrijā. Latvijā viņa atgriežas 2001.gadā un iemanto šeit draugus un domubiedrus: dzejnieks Knuts Skujenieks, literatūrpētnieks Silvestrs Gaižūns, literatūrpētnieks un dzejnieks Kārlis Vērdiņš. – atverot Astrīdas Ivaskas krājumu „Dzeja un atdzeja” 2008.gadā.
Astrīde Ivaska bijusi Latvijas PEN kluba un Latvijas Rakstnieku savienības biedre kopš 1993.gada. Arī Īrijas Rakstnieku savienības biedre. 2001.gadā dzejniece saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni. Astrīdes Ivaskas pelnu urna vasarā tiks guldīta Pelču pagasta Rimzātu kapos.
