"Katrai armēņu ģimenei pieder divas grāmatas: Bībele un 10.gs. armēņu mūka un dzejnieka Narekas Grigora “Žēlabu grāmata," norāda Armēnijas Republikas vēstnieks Tigrans Mkrtčjans.
"Gadsimtu gaitā “Nareka”, kā armēņi parasti dēvē šo grāmatu, ir tikusi ne vien lasīta, bet arī bijīgi skūpstīta, glabāta ne vien grāmatu plauktā, bet arī pagalvī," stāsta vēstnieks. "Paaudžu paaudzēm lasītāji šo grāmatu ir ne vien sapratuši, bet arī izjutuši, ne vien augsti vērtējuši, bet arī godājuši."
Mkrtčjans skaidro, ka “Žēlabu grāmata” ir armēņu dzejas dižākais sasniegums, kurā cilvēks runā ar Dievu, grāmata, kurā cilvēks tuvojas dievišķajam, un Dievs ― cilvēciskajam.
"Un tomēr “Žēlabu grāmatas” galvenais varonis ir cilvēks, saprātīga būtne, kas domā, spriež, jūt un cieš, cilvēks ar saviem priekšstatiem, šaubām, cerībām, sapņiem un ideāliem. Nerekas Grigora nemirstīgo darbu var salīdzināt ar dzidru, neizsīkstošu avotu, kas spēj bezgalīgi dzesēt slāpes, ja vien mēs spējam atvērtu sirdi uztvert un izprast tajā iekļauto vēstījumu," saka vēstnieks.
