„Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas” apkopo Vizmas Belševicas (1931-2005) nepublicētos vai tikai periodikā publicētos darbus. Sērijas pirmajā burtnīcā „Nepazītā mīlestība un citi stāsti” iekļauta 50. un 60. gados sarakstītā proza. Grāmata nāk klajā rakstnieces 85. jubilejas gadā. Nākotnē varētu būt sešas šādas grāmatas.
"Ja mēs respektētu pilnībā viņas [Vizmas Belševicas] perfekcionismu un to, ka viņa negribēja, lai viņas dzīvē jaucas, sevišķi privātajā, tad to arhīvu sen vajadzēja sadedzināt," saka grāmatas sakārtotājs un redaktors, dzejnieces dēls Jānis Elsbergs. "Mēs to neesam darījuši, tāpēc lēnā garā un ar maksimālu pietāti, atsijājot tiešām labāko no nepublicētā vai grāmatās neiekļuvušā mantojuma, ir iecere katru gadu pa šādai burtnīciņai radīt."
Vienpadsmit gadu laikā kopš rakstnieces aiziešanas mūžībā jau publicēti vairāki darbi no Vizmas Belševicas apjomīgā arhīva: grāmata bērniem „Patiess stāsts par Čingo Babu, Lielo Gliemezi un Jūras Karaļa bēdām” („Liels un mazs”, 2008), 1947.–48. g. dienasgrāmata (rakstu krājumā „Dvīņu zīmē” – „Karogs”, 2007), kā arī dzejoļu cikls „Sadegusī balss” (www.satori.lv un žurn. „Jaunā Gaita” Nr. 266 (2011)).
Sērijas „Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas” turpina iepazīstināt ar rakstnieces arhīvu. Pirmās burtnīcas „Nepazītā mīlestība un citi stāsti” vadmotīvs varētu būt: „liecība par Vizmas Belševicas prozistes talanta veidošanos”, un tā apkopo stāstus „Meistars Īlis” (1956), „Lepnums” (1963), „Zirneklis” (1955), „Viņa balss” (1960), „Ziemeļu mēnesnīca” (1961–64) un apjomīgo stāstu „Nepazītā mīlestība” (1965/1970. gadi). Stāstos daudz autobiogrāfisku motīvu – mācības Rīgas 2. poligrāfijas skolā, studijas M. Gorkija literatūras institūtā, pieredzējumi Salacgrīvā 1960. gadu sākumā.
Sērijas “Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas” pirmās grāmatas “Nepazītā mīlestība un citi stāsti” un triloģijas “Bille” pirmā sējuma jaunizdevuma atvēršana notiks trešdien, 1. jūnijā plkst. 18 Ojāra Vācieša muzejā.
Sarīkojumā piedalīsies Vizmas Belševicas dzīvesbiedrs vijoļmeistars un tulkotājs Zigurds Elsbergs, dēls dzejnieks un tulkotājs Jānis Elsbergs, dzejniece Anna Auziņa, prozists Vladis Spāre un aktrise Ance Kukule. Lasījumus un uzrunas papildinās muzikālas starpspēles – Madara Liepiņa (vijole) un Dina Liepiņa (klavieres) atskaņos pianistes, komponistes un triloģijas varones Billes klavierskolotājas Laumas Reinholdes opusus.
