"Man ar Raini iznāca tāpat kā daudziem ir noteikti bijis, kad skolas laikā lielā mīkla, – kāpēc tas Rainis ir tik varens, slavens un nozīmīgs. Katram no mums Rainis ir uz tāda kā sava ziloņkaula postamenta, un pie viņa ir grūti piekļūt. Es ar Raini iepazinos caur jaunajiem aktieriem. Vienā bargā ziemas naktī biju iekūlies Raiņa un Aspazijas muzejā Jūrmalā, kur toreizējā teātra aktieru studija lasīja dzejoļu krājumu „Gals un sākums”. Tur bija abi Auškāpi, Plēsums, tā aktieru plejāde," stāsta Vilks.
"Tā nu sanāca, ka es ieklausījos. Un pēc tam esmu lasījis gan dažādas lugas, jo mācījos Filoloģijas fakultātē un Rainis bija jālasa. Bet no dzejas man šis [Gals un sākums] likās ļoti interesants krājums – varbūt visfilozofiskākais. Tur viss ir iekšā – gan optimisms, gan milzīga rezignācija, pesimisms, visas cilvēka izjūtas diezgan niansēti. Kopš tā laika man šis dzejoļu krājums ļoti paticis," turpina LNB direktors. "Un tas dzejolis, kas mani visu mūžu pavada, ir „Es ritu”. Ja man no Raiņa ir kāds titulsacerējums, kas man ir personiski ļoti svarīgs, tad tas ir šis."
"Tas, kas visiem, manuprāt, mazliet traucē, ir patētiski didaktiskā pieskaņa. Domas ir lielas, bet tas, kā tās ir pateiktas, varbūt kādreiz cilvēku atgrūž. Bet šis dzejolis, manuprāt, galīgi tāds nav. Varbūt tāpēc man tas ir tik tuvs. Man tas liekas ļoti patiess, ietilpīgs un daudz ko pasakošs, bet ar piezemētu intonāciju,” atklāj Vilks.
Rainis
Es ritu - -
Skan sērās vēja kokle sārtā miglā,
Mirdz rasas vaiņags tāļumā aiz manis,
Es ritu, projām ritu;
Es ritu dabas priekaduņas mežā,
Dzeltsarkans lapu vaiņags viz virs galvas,
Es ritu, garām ritu;
Sauc lakstīgala laimē ziedu pļavā,
Kur rožu vaiņagu sniedz zelta saule,
Es ritu, cauri ritu;
Sauc vētras taure laukā dziņudusmas,
Zaļš jaucas gaiss, plūkst ozolvaiņaglapas,
Hej, ritu, vidū ritu;
Iet mūžam līdzi dūjas smeldzesbalss,
Bālzila jūra, ērkšu vaiņags dūrējs,
Es ritu, līdzi ritu;
Kluss mūžam gaida šausmās ķirmjatikšis,
Tumšzilā bedrē čūsku vaiņags vījas,
Es ritu, pretī ritu;
Vēl tas nau gals, - i gals top vienaldzīgs,
Vēl klusumkalns, vēl mēļais zvaigžņu vaiņags,
Es ritu, tāļāk ritu . . .
Es ritu, ritu,
Ņemot un dodot topu par citu -
Vēl ritu.
