Latvijā nav kritiskas publicistikas, paldies dievam, ir blogeri, kas aizpilda savu nišu, kas var uzrakstīt interesanti un subjektīvi. Ir zinānieki, bet publicistu, kas nodarbotos ar tīru literatūras kritiku, nav,” pauž Šlāpins.
Arī gada balvas žūrijā, kur vajadzētu būt literatūras kritiķiem, gandrīz neviena tāda nav – ir rakstieki, dzejnieki, bet nav kritiķu, teic Šlāpins.
Ratinīka arī piebilst, ka šobrīd ir maz lasītāju, kas spēj novērtēt grāmatas to literārajā kvalitātē. Lielākoties tiek vērtēts kategorijā “patīk, nepatīk”.
Ķekavas novada bibliotekāre Sanda Zālamane stāsta, ka literatūras izvēlē bibliotēkas apmeklētāji priekšroku dod nevis latviešu literatūrai, bet gan drīzāk ārzemju autoru darbiem. Latviešu literatūru meklē interesenti, kas nāk uz bibliotēku ar mērķi atrast konkrētus darbus, tāpēc grāmatu reklāmai, ko rada LaLiGaBa, ir liela nozīme. Lasītāju viedokļi par nominētajām grāmatām lielākoties sakrīt ar ekspertu viedokļiem, taču uz latviešu literatūras fona tās nav lasītākās grāmatas - populārāki ir detektīvi, “Lata romāna” sērijas, teic bibliotekāre.
Latviešu literatūrā sarakstīto grāmatu daudzums ir neliels un saskaitāms, tādēļ, to dalot elitārā un sēnalu literatūrā, robežas bieži vien ir pārāk izplūdušas. Latviešiem kopš seniem laikiem ir saglabājusies pietāte pret skaistu valodu, taču atpūtai viņi izvēlas ko vienkāršāku, skaidro Šlāpins.
Savukārt, runājot par jauniešu lasīšanas paradumiem, Ratinīka skaidro, ka jaunieši izvēlas lasīt angļu valodā, kā arī viņiem patīk sērijās izdotas grāmatas, turklāt bieži vien priekšroka tiek dota modernajām tehnoloģijām, tādēļ latviešu literatūra pie jauniešiem nonāk vēlāk.
Ratinīka stāsta, ka skolēnu vidū gan necerētu popularitāti sasniegusi Jāņa Joņeva “Jelgava ‘94”, kas gan tiek vērtēta kā vēsturiska literatūra.
Savukārt, domājot par latviešu rakstniecību no izdevēja viedokļa, “Dienas Grāmata” vadītāja Dace Sparāne uzskata, ka svarīgākais ir jautājums par to, cik veiksmīgi konkrētajā brīdi izdodas palīdzēt autoram nonākt pie savas grāmatas izdošanas.
Šobrīd tiek darīts maksimāli daudz, lai popularizētu latviešu literatūru, taču nav iespējams mainīt sabiedrības paradumus. Šobrīd vidējā grāmatas tirāža ir 800-1300 eksemplāri, ar lielāku finansējumu varētu atļauties izdot 10000 - 20000 eksemplāru, taču šāda tirāža latviešu literatūrai nebūtu vajadzīga.
“Grāmata kā tirgus produkts nespēs atpelnīt reklāmu televīzijā, kas būtu nepieciešama,” stāsta Sparāne.
Šlāpins skaidro, ka mūsdienās autoram gan pirms, gan pēc grāmatas uzrakstīšanas ir daudz iespēju, kā lēti popularizēt savu darbu – bloga rakstīšana, tikšanās ar lasītājiem, video uzņemšana. Sparāne gan iebilst, paužot, ka rakstnieks ir arī mākslieks, tādēļ no visiem rakstniekiem nav iespējams prasīt iesaisti grāmatas mārketinga procesos.
Komēntējot šī gada literatūras balvai pieteiktos darbus, Ratinīka stāsta, ka šogad gada balvas eksperti bijuši tolerantāki un politkorektāki un, izvēloties nominantus, mēģinājuši pārklāt iespējami plāšaku latviešu rakstniecības spektru.
Ģenialitātes tiešām ir mazliet mazāk, kā gribētos, bet ir daudz labai literatūrai nepieciešamās stabilitātes, pauž Ratinīka.
Savukārt Ilmārs Šlāpins uzskata, ka vairāki no darbiem pretendē uz apzīmējumu “ģeniāls", taču interesants ir fakts, ka prozas romāni sākuši “komunicēt” savā starpā, vienam atbildot uz otra izvirzītajiem kritērijiem.
Šlāpins skaidro, ka tieši tas, ka valsts ir atsākusi finansēt literatūru, piešķirot līdzekļus dažādiem kultūras fondiem, latviešu rakstniecībā liek atgriezties labas literatūras stabilajam fonam.
Jautāti par to, ko viņi sagaida no mūsdienu latviešu literatūras, eksperti min, ka pietrūkst drosmīgas un humora pilnas literatūras, kā arī dzejas, kas spētu patiesi aizraut lasītāju.
Ziņots, ka 26. martā tika nosaukts LaLiGaBa šā gada mūža balvas un speciālbalvas par nozīmīgiem sasniegumiem Latvijas literatūrzinātnē ieguvējs Latvijas rakstniecībā, kā arī paziņoti balvas pretendenti piecās kategorijās. Mūža balva literatūrā šogad piešķirta dzejniekam, atdzejotājam un izdevējam Leonam Briedim.
Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonija notiks 24.aprīlī plkst.18 Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā. Pasākums tiešraidē tiks translēts sabiedrisko mediju portālā www.lsm.lv un Latvijas Radio1.
