Ventspilī reizi gadā notiek lībiešu kultūras dienas, jo Ventspilī dzīvo otra lielākā lībiešu kopiena aiz Rīgas.
Arī Jāņa Prinča un viņa dēla Jāņa sarakstītās grāmatas „Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas” trešā izdevuma atvēršana aizvadīta Ventspilī, tieši lībiešu kultūras dienās.
"Faktiski tā ir unikāla, jo ir otrā dzejas grāmata latviešu valodā pēc Neredzīgā Indriķa," norāda novadpētniece Baiba Šuvcāne.
Pirms vairāk nekā 170 gadiem lībiešu zvejnieks un baznīcas ķesteris Jānis Princis vecākais devis solījumu Dievam rakstīt dziesmas, ja tas izglabs viņu vētrā. Pirmo reizi grāmatu izdeva Jelgavā. Grāmatā publicētas 25 dziesmas un 10 lūgšanas. Tas bija pirmais mēģinājums latviešu valodā apdzejot jūru pateicībā par brīnumaino izglābšanos no noslīkšanas.
Paši kultūras dienu apmeklētāji ar lepnumu atzīst, ka atkal atjaunojuši ierakstu pasē: lībietis
"Man bija jau sen pierakstīts pēc dzimšanas apliecības, tad kaut kur 1958.gadā aizliedza - tāda tautība neesot! Kad mainīja pasi, tad vairāk nerakstīja "lībiete", ierakstīja tikai "latviete"," stāsta lībiete Mirdza Vītolberga. "Un tagad atjaunoja, kad sākās viss - 1992., 1993.gadā."
Lībiešu kultūras dienas Ventspilī aizvadītas jau ceturto reizi un tradicionāli šīs dienas sākas plkst. Ar īsu piemiņas brīdi pie lībiešu dzejnieka Jāņa Prinča pieminekļa, Prinča vardā Ventspilī nosaukta arī iela
