ZZS Rīgas domes vēlēšanās sevi piesaka ar eksprezidentu Bērziņu priekšgalā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Rīgas domes vēlēšanās pēc mēra amata kandidāta Armanda Krauzes otro numuru sarakstā atvēlējusi bijušajam Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, LTV apstiprināja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Bērziņš devis savu piekrišanu kandidēšanai, un partija savu sarakstu iesniegs piektdien, 21.aprīlī. 

Savukārt saraksta līderis un mēra amata kandidāts ir apvienības priekšsēdētājs Armands Krauze. Sarakstā iekļauts arī pazīstamais pludmales volejbolists Mārtiņš Pļaviņš, vides aktīvists Arvīds Ulme. 

Jau ziņots, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) par Rīgas mēra amata kandidātu gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās izvēlējusies partiju apvienības valdes priekšsēdētāju Armandu Krauzi.  „Vienotība” par savu saraksta līderi izraudzījusies Saeimas deputātu Vilni Ķirsi, Savukārt Nacionālā apvienība izvirzīja Baibu Broku

Līdzšinējo domes koalīciju veidojošās politiskās partijas – „Saskaņa” un „Gods kalpot Rīgai” - jau pirms ilgāka laika paziņoja, ka arī 2016. gada vēlēšanās kopīgi startēs līdzšinējā mēra Nila Ušakova un viņa vietnieka Andra Amerika vadībā. 

Kādreizējā tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadītajai Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) pašvaldību vēlēšanās būs vairāki Rīgas mēra kandidāti - Bordāns un KNAB bijušie darbinieki Juris Jurašs un Juta Strīķe. Latvijas Reģionu apvienības (LRA) mēra amata kandidāts ir Mārtiņš Bondars. Partija "No sirds Latvijai" nosauca līderus, bet ne mēra amata kandidātu. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP)  mēra amatam virzīs bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Normundu Vilnīti. 

Kopumā galvaspilsētā līdz šim sarakstus iesniegušas astoņas partijas, kas sacentīsies par 60 deputātu vietām. 

Andris Bērziņš par valsts prezidentu tika ievēlēts 2011.gada 2.jūnijā un šajā amatā strādāja līdz 2015.gada jūlijam. Prezidentūras pēdējos mēnešos viņa popularitāte saruka. 2015.gada martā Bērziņa darbu pozitīvi vērtēja 45,2% aptaujāto, negatīvi – 45,4%.

Bērziņš bija izpelnījies daļas inteliģences kritiku par to, ka ne vienmēr spēja paust skaidru un stingru viedokli kādos valstij svarīgos jautājumos.


 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti