Latvijā pašlaik iznāk vairāk nekā 170 žurnālu visdažādākajām auditorijām. Ik gadu tirgū ienāk vairāki jauni žurnāli un vairāki klusāk vai skaļāk no tirgus pazūd. Pēdējā laikā par savas pastāvēšanas beigām paziņojuši vairāki labi pazīstami zīmoli: pērn pārstāja iznākt žurnāls „Mūsmājas", nupat - „Dienas Ēdieni", un uz jautājuma zīmes ir arī turpmākā vīriešu žurnāla „Playboy" iznākšana Latvijā.
Žurnālu izdevēja „Dienas žurnāli" vadītāja Inga Gorbunova skaidro pārmaiņas: „Attiecībā uz „Dienas Ēdieniem" tas noteikti nenozīmē, ka žurnāls ir beigts un pagalam. Mēs pašlaik domājam par citu formātu, jo šis 'reizi divās nedēļās' formāts neattaisnojās. (..) Par žurnālu „Playboy" šobrīd vēl esam sarunās ar lielo „Playboy" [izdevēju], bet mums decembrī beidzas licences līgums un mēs sliecamies izdošanu neturpināt, jo šī žurnāla ražošanas izmaksas pašlaik ir daudz lielākas nekā ieņēmumi. Tā kā mums ir jādomā par ekonomisko situāciju, mēs to nevaram atļauties."
„Playboy" licence jāpērk uz pieciem gadiem, un tas izdevniecībai nozīmē pārāk daudz saistību, norāda Gorbunova.
Citi tirgus līderi - izdevniecība „Žurnāls Santa", „Lilita" un „Rīgas Viļņi" - žurnālu klāstā nākamgad lielas pārmaiņas neplāno. To, ka žurnālu abonēšanas iespējas nākamajam gadam nav īpaši sarukušas, apliecina arī Latvijas Pasta pārstāve Gundega Vārpa.
Kopumā ar Latvijas Pasta starpniecību varēs abonēt gandrīz 700 preses izdevumu, kas ir nedaudz mazāk kā pirms gada.
„Lielākā daļa izdevumu, kas abonēšanai nākamajam gadam vairs nebūs piedāvājumā, ir vairāk nekā 20 ārvalstu preses izdevēju izdoti žurnāli par dažādu tematiku, faktiski visi krievu valodā," stāsta Vārpa.
Žurnālu tirgus Latvijā vienmēr bijis piesātināts un mainīgs, norāda Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Anda Rožukalne, kura doktora darbā pētījusi Latvijas auditorijas žurnālu lasīšanas paradumus.
Rožukalne vērtē, ka arī dažu pašlaik redzamāku zīmolu aiziešana nebūtu uzskatāma par krīzi žurnālu tirgū.
„Tas parāda tikai dominējošo interešu proporciju, un te ir tas gadījums, ka nevis vājākie un profesionāli neinteresantākie pazūd no tirgus, bet viņiem nepietika vietas. Bija pārāk daudz [izdevumu] vai pārāk maz lasītāju. Jābūt vismaz 2000-5000 lasītāju, kas nopērk, un reklāmdevēji, kam tu esi interesants, lai tu varētu pastāvēt. Tā kā tas ir viens no paradoksiem žurnālu jomā," skaidro Rožukalne.
Eksperte arī novērojusi, ka mainās žurnālu lasīšanas tendences.
Kamēr kopējo interešu žurnālu popularitāte iet mazumā, savu vietu arvien vairāk iekaro nišas izdevumi, kas padziļināti pievēršas kādai konkrētai jomai.
To apliecina arī šā gada jaunākā tendence: 'bookazines' jeb žurnālgrāmatas, ko izdevniecības rada kā neperiodiskus, atsevišķam tematam veltītus izdevumus.
