„Kriminālizmeklēšana var skart cilvēkus arī tādā veidā, ka viņi ir ne tikai rezultatīvi nevainīgi, bet viņi ir arī nevainīgi policijas vai izmeklētāju nekompetences dēļ ierauti kriminālprocesā.
Ja mums būs jāgaida desmit gadi, iekams mēs varēsim celt gaismā, ka cilvēks ir apcietināts uz viltus liecībām vai pierādījumiem, tas ir traki. Ka mēs nevarēsim rakstīt par to, ka astoņdesmit gadu veco pensionāru Lembergu divtūkstoš trīsdesmitkurā gadā notiesās… nu kāda tur jēga?” neizpratni pauda Kaža.
Viņu arī pārsteidz, ka sabiedriskā organizācija „Providus”, kas arī bijusi grozījumu izstrādes darba grupā, nav uzstājusi prasīt mediju viedokli par likumprojektu.
Arī žurnālists Ingus Bērziņš nosodīja likumprojektu, norādot, ka tas ir „pret preses brīvību ejošs pasākums”, un vienīgais arguments, kas to attaisnotu – sabiedrība tiek attiecīgi noskaņota pirms tiesas sprieduma.
„Cīnīties par to, lai publisks iztirzājums presē nebūtu tiesneša iespaidošana, tā ir tiesneša kompetence, norādot, ka noplūdes neies cauri tajā, kā es lemšu, bet šo atbildību nevar pārlikt uz medijiem,” sacīja Bērziņš.
Viņš uzsvēra, ka tieši pateicoties kriminālprocesu materiāliem, piemēram, par Jūrmalgeitas skandālu, var redzēt, kā „aizkulisēs tiek čakarēta tauta”.
Tikmēr raidījuma vadītājs Kārlis Streips norādīja, ka šie grozījumi „nozīmē aizvērt muti ne tikai medijiem, bet arī policijai, kurai dažreiz ir iemesls runāt ar medijiem par to, kā notiek izmeklēšana un kā sabiedrība var palīdzēt”.
Jau vēstīts, ka, nekonsultējoties ar žurnālistu profesionālajām organizācijām, Tieslietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus likumā par presi, kas būtiski ietekmēs mediju iespējas ziņot par krimināllietām. Kā iemeslu minot Eiropas Savienības (ES) direktīvu par noziegumos cietušo aizsardzību, ministrija rosina aizliegt medijiem publicēt kriminālprocesa materiālus pirms tā iztiesāšanas trīs instancēs. Savukārt pirmstiesas procesā iegūtās ziņas drīkstētu publicēt tikai ar prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļauju. Tikmēr ministrijā apgalvo, ka ar žurnālistiem par grozījumiem neesot runāts, jo tie pēc būtības neko nemainot.
Latvijas Žurnālistu asociācija TM rīcību, neiesaistot likumprojekta izstrādē mediju pārstāvjus, uzskata par pilnīgi nepieņemamu, bet pašus grozījumus - par vārda brīvības būtisku ierobežojumu.
