Zolitūdes traģēdijā cietušais glābējs varēs turpināt darbu VUGD

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Zolitūdes traģēdijā vissmagāk cietušais ugunsdzēsējs Aleksandrs Lācis varēs turpināt darbu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) arī ar invaliditāti. Par to glābējs šodien vienojies ar dienesta vadību pēc tam, kad šis jautājums tika pārrunāts Zolitūdes traģēdijā cietušo tikšanās reizē ar premjeri Laimdotu Straujumu (Vienotība). Pēc pērnā novembra traģēdijas arī vairākiem Lāča cietušajiem kolēģiem veselības dēļ rasta iespēja turpināt darbu citos amatos, bet divi pēc notikušā dienestu ir pametuši.

Pēc Zolitūdes traģēdijas ilgstoša ārstēšanās bijusi vajadzīga daudziem cietušajiem, arī 12 ugunsdzēsējiem.

Vissmagāk cieta glābējs Aleksandrs Lācis. Pēc teju gadu ilgušas atlabšanas viņš šodien ar VUGD vadību vienojās par tālāko darbu dienestā.

Ar pašu Lāci Latvijas Radio nebija iespējas sazināties, bet dienesta priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons uzteic glābēja enerģiju un vēlēšanos atgriezties darbā: „Viņš patīkami pārsteidza, redzējām, ka jau braši spēj pārvietoties, pats iet…

Jā, viņam kāja joprojām nav tik spēcīga, lai viņš varētu, piemēram, braukt ar transportu, izspiest sajūga pedāli, (..) bet viņš var stabili iet. Vismaz šobrīd gars viņam bija piepacelts un bija ļoti patīkami komunicēt.”

Lai gan, slimības lapai beidzoties, veselības dēļ Lācis pašlaik nevar atgriezties iepriekšējā ugunsdzēsēja - glābēja amatā, kur strādāja astoņus gadus, Eklons spriež, ka atrast citu darbu nebūs problēmu - visticamāk, autotransporta brigādē. Uz brīvlīguma darbiniekiem fiziskās sagatavotības prasības neattiecas.

„Lācim ir augstākā izglītība, maģistra grāds tehniskajās zinātnēs. (..) Tāpēc mēs izskatījām pat vairākus variantus, protams, saistībā ar viņa veselības stāvokli. Šobrīd vēl nav zināms, kādu invaliditātes grupu viņam piešķirs, un tas lielā mērā noteiks, vai viņš varēs palikt kā amatpersona, vai arī vairs neatbildīs šiem kritērijiem un viņam vajadzēs piedāvāt darbinieka amatu,” norāda Eklons.

Ja veselība atļaus, ar laiku cietušais glābējs varēšot atgriezties arī operatīvajā dienestā. Lācim piedāvāta arī iespēja turpināt mācības Ugunsdzēsības koledžā un perspektīvā kļūt par vada komandieri, skaidro Eklons.

Pēc Zolitūdes traģēdijas dienestu pametuši divi cietušie glābēji. Divi veselības dēļ pārcelti citos - augstākos, bet ar operatīvo darbu mazāk saistītos amatos. „Arodbiedrība kontaktējas ar ugunsdzēsējiem, un faktiski problēmu nevienam līdz šim nav bijis,” saka Iekšlietu darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Melnalksnis. Viņš atzinīgi vērtē VUGD vadības pretimnākšanu darbiniekiem, iekārtojot citos amatos arī ar veselības problēmām. Par to nesen runājuši arī ar nozares vadību.

Melnalksnis gan norāda uz problēmu, ka cietušie glābēji, kam invaliditāti piešķir mazāk kā uz gadu, vairs nav tiesīgi uz kompensācijām.

„Tika grozīts likums [Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām], un tagad tikai gadījumos, ja darbiniekam noteikta invaliditāte ne mazāk kā uz gadu, viņam ir tiesības saņemt kompensāciju. Par 2.grupas invaliditāti tas ir kaut kur ap 35 tūkstošiem eiro. Bet, ja 2.grupas invaliditāti piešķir, piemēram, uz pusgadu, tad kompensāciju nepiešķir,” skaidro Melnalksnis.

Ar diviem cietušajiem glābējiem nākamnedēļ plāno tikties biedrības „Zolitūde 21.11” vadītāja Regīna Ločmele-Luņova. Plānots pārrunāt arī piemiņas pasākumus, tuvojoties gadam pēc Zolitūdes traģēdijas.

Glābējs Aleksandrs Lācis, kuram par varonīgu, drošsirdīgu un pašaizliedzīgu rīcību glābšanas darbu veikšanā kopā ar kolēģiem šā gada aprīlī piešķīra Triju zvaigžņu ordeni, to saņems 18.novembrī. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti