Skaidrību Rīga solīja viest jau janvārī, bet gaidāmajā vasarā izlemt, kas tur īsti būs. Taču tālāk par runām nav tikts. Rīgas dome pašlaik no šīs tēmas distancējas, nevēlēdamās par to pat runāt. Savukārt tuvinieki apņēmušies gaidīt izmeklēšanas un tiesvedību beigas, lai piepildītu cerību piemiņas vietu izveidot tieši traģēdijas laukumā.
Vietējie vēlas skaistu un skumju piemiņas vietu
Gadu un piecus mēnešus pēc Zolitūdes traģēdijas Priedaines ielā 20 par 2013. gada melno 21. novembri liecina vairs tikai daži plastikāta skuju atdarinājumi, Adventes vainags, pāris bojāgājušo bildes, izdegušas sveces un Latvijas karogs, kas pašreizējā piemiņas vietā piestiprināts pie metāla nožogojuma. Ar to apjozta pazemes autostāvvieta, kas palikusi pāri pēc lielveikala sabrukšanas.
Laukumu pāršalc pavasara vējš, kā arī pārstaigā pa kādam Zolitūdes iedzīvotājam. Viņi klusi pieiet pie sētas, pastāv, kāds pārmet krustu. Liktenīgās dienas notikumi katram uzrunātajam spilgtā atmiņā. Arī Ainai un Lilijai, kas zaudēja draudzeni Margaritu un citas paziņas.
«Viņa gribēja precēties, atbrauca mamma un tēvs ciemos, tāpēc Margarita aizgāja uz veikalu nopirkt kafiju vai tēju saviem večukiem. Pēc diviem mēnešiem bija jābūt kāzām, bet nekas nesanāca. Zināju arī Jūliju, kam palika trīs meitas bez mammas un tēva. Viņa strādāja zooveikalā, bet tieši tajā momentā bērniem vajadzēja nopirkt saldējumu vai ko citu,» stāsta vietējās iedzīvotājas.
Sadragātās mašīnu laukuma apmales un dziļi saskrāpētie invalīdu stāvvietu apzīmējumi iepretim kādreizējai veikala ieejai atgādina, kā traģēdijas laikā tur strādājusi smagā tehnika. Lielajā mašīnu stāvlaukumā iebraukšana nav liegta, taču neviena spēkrata tur nav. Daudzi vietējie gan speciāli dodas pāri laukumam, lai pakavētos pagaidu piemiņas vietā. Viņi gaida, kad tur beidzot ieviesīs kārtību.
“Pirmkārt, jānojauc tas arhitektūras šedevrs, kas tur stāv aiz tās vietas, nevaru iedomāties, kas tur varētu dzīvot. Vajadzīga kāda piemiņas vieta, kāda skulptūra neliela, strūklaka, kaut kas, kas rosina padomāt, skumjš un skaists,” saka kāda vietējā iedzīvotāja.
“Tur gāja bojā mana vedekla, dēls palika ārā, bet sieva ieskrēja kaut ko ātri nopirkt. Piemiņas vietu tur vajag, jo tā ir pati lielākā traģēdija. Te visi ir vietējie, daudzi zaudējuši savus tuvos, nāk un ziedus liek pie sētas. Par to domājot, man pat grūti runāt. Tur vajag kādu skulptūru, piemēram, sievieti ar bērnu,” spriež kāds cits Latvijas Radio sastaptais vīrietis.
“Šeit viss ir jānojauc un jāizveido skvērs – zāliens, krūmiņi un koki. Nevajag nekādus pieminekļus, jo visi, kas šeit dzīvo, traģēdiju tāpat atceras, tāpēc nav vajadzības pēc kādiem monumentiem,” domā cita sieviete.
“Piemiņas vietu izveidot nebūtu slikti. Tepat dzīvoju, toreiz no ceturtā stāva visā noskatījos kā kinofilmā. Četri cilvēki no manas kāpņutelpas dzīvokļiem gāja bojā, arī jauni. Lūk, tēvocis Volodja aizvien katru rītu te nāk iedegt svecīti. Jā, te būtu pareizi izveidot parku un pieminekli,” saka tuvējās mājas iedzīvotājs.
“Jāizveido tāda vieta, lai nav tik drūms skats kā tagad. Vajadzētu kādu puķu dobi, lai cilvēki var atnākt, pasēdēt, pabūt. Tagad te tas viss ar palikušo jaunbūvi nepavisam labi neizskatās. Tā māja te kaut kā «neierakstās». Cilvēki runā, ka jānojauc, jo tā šeit izskatās kā briesmonis. Ļoti pārdzīvoju par šo traģēdiju, pati strādāju sabrukušajā ēkā preses kioskā, divas stundas pirms nelaimes biju beigusi maiņu. Tāpēc mēdzu iet šeit garām, sāp aizvien,” saka bijusī pārdevēja.
Līdz praktiskam risinājumam būs jāgaida gadi
Oficiālos jautājumus, pārstāvot bojāgājušo tuviniekus un cietušos, piemiņas vietas izveides lietā kārto biedrība «Zolitūde 21.11.». Organizācijas vadītāja un no «Saskaņas centra» Saeimā ievēlētā Regīna Ločmele-Luņova apgalvo – tuvinieku viedoklis ir nepārprotams: «Mēs uzstājam, ka ir jānojauc visas celtnes, kas atrodas traģēdijas vietā. Piemiņas vietu izveidot nav iespējams, jo zem bijušā veikala atrodas arī pazemes autostāvvieta, kas ir konstruktīvi saistīta ar daudzstāvu ēku, kas stāv tukša.»
Zemes īpašnieki no firmas «Homburg Zolitude» esot pauduši morālu gatavību, ka ēka tiks nojaukta, likvidējot arī pazemes stāvvietu. Ja domas mainīsies, Ločmele-Luņova draud ar mītiņiem. Taču, pēc viņas teiktā, līdz praktiskiem risinājumiem gaidāmi vēl gadi.
«Mēs vēlamies, lai šajā vietā būtu tikai piemiņas vieta, piemineklis un nekāda komercija tur nebūtu vairs nekad mūžā,» saka biedrības vadītāja.
Viņa teic, ka process ir virzībā, bet lieta apgrūtināta ne tikai ar to, ka tas ir privātīpašums, īpašums ieķīlāts bankā par aptuveni septiņiem miljoniem. Taču cietušo viedoklis, ka jāveido piemiņas vieta, nemainīsies, sola Ločmele-Luņova.
Zaļo zonu ar skvēru un piemiņas vietu jau dažas dienas pēc traģēdijas solīja Rīgas mērs Nils Ušakovs no «Saskaņas». Viņš Latvijas Radio izteicās, ka Rīgas dome negrasās atļaut tur ko būvēt vietā.
Tagad Rīgas domes vadība no Zolitūdes jautājuma distancējas. Ušakova preses pārstāve sūta runāt uz Īpašuma departamentu.
Taču tur lakoniskā atbildē e-pastā raksta: «Īpašums nepieder pašvaldībai, šobrīd pašvaldībai nav iespējas realizēt projektu uz pašvaldībai nepiederoša īpašuma. Lūdzam ar šo jautājumu vērsties pie zemesgabala un ēkas kopīpašniekiem.»
Zemes un būvju īpašnieces kompānijas «Homburg Zolitude» pārstāve Rūta Grikmane tagad apgalvo, ka palikušo būvju liktenis nav atkarīgs tikai no viņiem, bet vairāk no bankas, kas devusi kredītu celšanai, kā arī apdrošinātājiem.
Regīna Ločmele-Luņova no biedrības «Zolitūde 21.11.» teic, ka cilvēki vēl ir gatavi gaidīt. Viena no sabiedrībai tuvākajām idejām ir piemiņas parks ar 54 kokiem, kas simbolizētu mūžīgu piemiņu katram Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajam. Piemiņas vietas jautājumā Ločmele-Luņova paļaujas arī uz savu partijas biedru Rīgas mēru.
Zolitūdes traģēdiju Rīgas domē vēl mazliet atceras Pilsētas attīstības departamentā. Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja Ilze Purmale skaidro – lai gan Priedaines iela 20 teritorijas plānā ir kā dzīvojamās apbūves zona, piemiņas vietu tur iekārtot drīkst. Domei zeme būtu jāatsavina. Pēc tam savukārt teritorijai noteiktu apstādījumu un dabas teritoriju zonējumu, tādējādi ar normatīviem liedzot iespēju kādreiz tur kaut ko būvēt.
Tomēr Rīgas dome līdz šim nekādus lēmumus nav pieņēmusi un tuvākajā laikā arī par atsavināšanu nedomā lemt, apliecināja gan šonedēļ atvaļinājumā esošā mēra Ušakova preses sekretāre Laila Ivāna, gan Ušakova vietnieka Andra Amerika («Gods kalpot Rīgai») pārstāvis Mareks Gailītis.
Savukārt līdz īpašumtiesību juridiskai sakārtošanai vēl var būt nepieciešami gadi, kad Zolitūdes lieta būs iztiesāta. Pašlaik tikts tiktāl, ka policija izmeklēšanas darbu sāk nodot prokuratūrai apsūdzību celšanai.
