Deviņpadsmit sēdēs līdz maija vidum Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija uzklausīja dažādas ar traģēdiju saistītās personas un institūcijas un tagad vasaras laikā ir tapis aptuveni 50 lapaspušu garš galaziņojums. Pirmdien, 24.augustā, uzsākta tā izskatīšana.
“Zolitūdes traģēdijā bojāgājušie uz mums skatās no debesīm” šādiem vārdiem vienu no pēdējām komisijas sēdēm iesāka tās priekšsēdētājs, partijas “No sirds Latvijai” deputāts Ringolds Balodis.
Kā vienu no galvenajiem traģēdijas cēloņiem komisija nosaukusi krīzes laikā īstenoto valsts būvinspekcijas likvidāciju, kā atbildīgos izceļot visus devītās Saeimas deputātus un viņu apstiprināto valdību, īpaši – Ekonomikas ministriju.
Tacu, lai gan Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijā emocionāli sakāpinātā gaisotnē vairākkārt tikai nosaukti arī daudzu amatpersonu vārdi, kuri, pēc dažu deputātu domām, būtu uzskatāmi par līdzvainīgiem traģēdijā, priekšlikums gala ziņojumā minēt konkrētas amatpersonas tika noraidīts.
“Es gribētu konkretizēt. Kas šie bija par cilvēkiem? Jo mēs varam sarakstīt papīrus, uzrakstīt vēl biezāku galaziņojumu, bet tur nav neviena personvārda. (..) Kas ir politiskā atbildība no [toreizējā premjera Valda] Dombrovska kunga puses? Tā būtu politiskā atbildība pret savu karjeru vai pret Latvijas iedzīvotājiem. Jo šobrīd Dombrovska kungs saņem savus 26 tūkstošus eiro mēnesī un jūtas diezgan labi,” komisijas sēdē pauda deputāts Artus Kaimiņš (LRA).
“Mēs esam tikai mētājušies ar lieliem un skaļiem apvainojumiem, dažādām patīkamākām un nepatīkamākām amatpersonām, bet tieša cēloņsakarība starp to, ka būvinspekcija ir likvidēta un starp traģēdiju nav pierādīta nekādā veidā,” savukārt pauda Dombrovska partijas biedrs no “Vienotības” Ints Dālderis.
Pēc garām diskusijām komisija lēma neatbalstīt deputāta Kaimiņa priekšlikumu galaziņojumā pieminēt tā laika valdības vadītāju Valdi Dombrovski, ekonomikas ministrus Arti Kamparu un Danielu Pavļutu, kā arī ministrijas valsts sekretārus Anriju Matīsu un Juri pūci.
Lai arī pieaicinātie eksperti no būvniecības nozares, pašvaldībām, kā arī ekonomikas ministrijas sēdē apskatītās 20 no 50 galaziņojuma lapaspusēm vērtēja atzinīgi, gan preses pārstāvjiem, gan vairākiem sēdes dalībniekiem radās jautājums par to, kas notiks pēc komisijas darba beigām.
Izmeklēšanas komisijas vadītājs Ringolds Balodis (“No sirds Latvijai”) uzsvēra, ka ir skaidri pierādījusies vairāku institūciju netiešā atbildība, vājinot būvniecības uzraudzību.
“Attiecībā uz izmeklēšanas ilgumu komisijas slēdziens ir piesardzīgi nogaidošs - ņemot vērā krimināllietas apjomu un nepieciešamību pēc kvalitatīvi juridiski korekta atzinuma, pašreizējā kriminālprocesa stadijā nav pamatā pārmest policijai pārāk ilgu izmeklēšanu,” sacīja Balodis.
“Lietas izmeklēšanā iesaistīti ievērojami finanšu un cilvēku resursi. Ja policija pakļautos politiķu un sabiedrības spiedienam, pastāv iespēja, ka šāda sasteigta izmeklēšana varētu beigties ar fiasko tiesā,” norādīja Balodis.
Komisijas viedoklis par vairāku institūciju atbildību būvniecības uzraudzībā guvis atbalstu arī nevalstiskajās un profesionālajās organizācijās.
Latvijas Būvinženieru savienības vadītājs Mārtiņš Straume norādīja, ka arī savienības ieskatā būvinspekcijas likvidēšana nebija korekta un izraisīja sekas, ko jūt vēl šodien. Divus gadus pēc Zolitūdes traģēdijas jaunais Būvniecības kontroles birojs tikai pieņemas spēkā, “mēs zaudējām divus gadus” būvniecības drošības nodrošināšanā, uzsvēra Straume.
Savukārt no dažkārt izskanējušajiem pārmetumiem par to, ka jau pēc traģēdijas tiesībsargājošo iestāžu un izmeklētāju darbs ir bijis pārāk gauss, komisija savā ziņojumā tomēr nolēmusi atturēties.
Balodis arī informēja, ka komisijas atzinumā plānots noteikt, ka Valsts būvinspekcijas likvidācija samazināja būvniecības uzraudzību, palielinot Zolitūdes traģēdijas iespējamību. Par Valsts būvinspekcijas likvidāciju atbildība solidāri jāuzņemas 9.Saeimai un tās apstiprinātajai valdībai, un īpaši Ekonomikas ministrijai, kas, būdama atbildīga par būvniecības jomu, iniciēja inspekcijas likvidāciju, informēja Balodis.
Asu kritiku no parlamentārās izmeklēšanas komisijas izpelnījies arī spēkā esošais būvniecības jomas normatīvais regulējums, kurš komisijas skatījumā ir nelīdzsvarots, sarežģīts un satur savstarpēji pretrunīgas normas. Vērtējot spēkā esošo būvniecības jomas normatīvo regulējumu, komisija secinājusi, ka, lai arī jaunais regulējums ir spēkā salīdzinoši nesen, tam jau tiek veltīta skarba kritika.
Savukārt kā vienu konkrētu komisijas doto uzdevumu politiķiem Balodis min Saeimas likumdošanas analīzes dienesta izveidošanu. Šāds mēģinājums jau iepriekš iestrēdzis politiskās drosmes un gribas trūkuma dēļ, bet šobrīd ieguvis Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces atbalstu.
Jau ziņots, ka traģēdija Zolitūdē notika 2013.gada 21.novembrī, kad vakarā, cilvēkiem iepērkoties, sagruva Priedaines ielā 20 esošais „Maximas” veikals. Nelaimē dzīvību zaudēja 54 cilvēki, arī trīs glābēji, vienu vai abus vecākus zaudēja 23 bērni.
12.Saeima izveidoja traģēdijas izmeklēšanas komisiju, kas turpinās darbu līdz 2015. gada 11. novembrim, kad arī sniegs Saeimai gala ziņojumu, taču komisijai jau publiskojusi dažus secinājumus un priekšlikumus, „kuri jau uz esošo brīdi ir izkristalizējušies” - secinājumos par traģēdijas iemesliem un situāciju būvniecībā norādīts, ka būvniecības jomā valda visatļautība un bezatbildība, un pašreizējā kontroles sistēma nevis novērš riskus, bet tos rada.
