Jau pavisam drīz pēc Zolitūdes traģēdijas izskanēja aicinājumi uz veikalu tīkla „Maxima” boikotu. Taču tagad tā vien šķiet, ka šī protesta forma ir paplēnējusi. Lai arī veikalu tīkla pārstāvji atzīst, ka pārdošanas apjomi nav sasnieguši cerēto, veikalā sastaptie pircēji norāda, ka šādai protesta formai nav jēgas.
Bijušā „Maxima Latvija” valdes locekļa Gintara Jasinska atbilde uz jautājumu, vai, uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju, kādam no uzņēmuma vadības nebūtu jāatkāpjas, radīja sprādzienam līdzīgu efektu. „Bet priekš kam? Priekš kam? Atkāpjas tie, kas jūt reālu atbildību. Es zinu, ka mēs izdarījām visu un nemeklēsim grēkāzi,” toreiz sacīja Jasinskis.
Ne Jasinskim, ne uzņēmumam pircēji to nepiedeva un atbildēja, metot līkumu „Maxima” veikaliem. Novembra mēnesī to apgrozījums vien saruka par 20%, bet decembrī, neraugoties uz Ziemassvētku iepirkšanos, samazinājās vēl par 15%. Lai arī kopš traģēdijas pagājis teju pusgads un kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums aug, "Maximas" veikalos aizvien redzama negatīva tendence. „Sekas izjūtam joprojām. To rāda arī finansiālie rādītāji. Ja, piemēram, salīdzinām ar laika periodu pērn pirmos mēnešus un pirms gada, tad apgrozījuma kritums saglabājas 5% robežās. Šī tendence ir saglabājusies visus trīs mēnešus. Kā būs tālāk, skatīsimies,” norāda "Maxima Latvija" pārstāvis Jānis Beseris.
Reklāmas speciālisti atzīst, ka šādai parādībai nevar būt ilgstošs raksturs. „Krīzes ir ļoti nopietns un vērtīgs tests uzņēmumam, jo tad cilvēki bieži vien novērtē, cik lielā mērā šis konkrētais veikals ir neaizstājams. Ja to var aizstāt ar jebkuru citu, tad boikots var būt ilgs. Ja cilvēki secina, ka veikals ir tuvākais un izvēle ir labākā, bet cenas ir zemākās, tad mūsu slinkums un ieradums, un vēlme iegūst virsroku,” vērtē reklāmas aģentūras DDB vadītājs Andris Rubīns.
Eksperts ir pārliecināts, ka pirmie no boikota varētu atteikties cilvēki ar zemiem ienākumiem, kuriem varētu būt grūti aizstāt "Maxima" veikalu piedāvājumu. To, ka boikots nav risinājums, atzīst arī Latvijas Televīzijas sastaptie pircēji. „Vai jūs piedalījāties „Maxima” veikalu boikotā? - Nē, nepiedalījos. - Kāpēc? - Tāpēc, ka neredzēju jēgu. Man nav izdevīgi, ka jābrauc tālu,” saka Maija. „Nu nav nekāda jēga. Jādod cilvēkiem dzīvot, un gan jau viss būs kārtībā,” piebilst Jānis.
Uz ātru situācijas uzlabojumu cerēt gan ir pāragri. To, ka zaudētās reputācijas atgūšanai būs nepieciešams liels darbs un nevarēs izlīdzēties ne ar zīmola maiņu vai reklāmām medijos, atzīst visas puses. Te vajadzīgi reāli padarītie darbi. Pirmie pozitīvie rezultāti jau ir. Uzņēmums pēc traģēdijas ir būtiski pārkārtojis veikalu drošības sistēmas, sniedzis palīdzību traģēdijā cietušajiem, kā arī turpina darbu pie apstākļu uzlabošanu veikala darbiniekiem. Tiesa, tagad veikalu tīklam būs nopietni jādomā, kā par veiktajiem uzlabojumiem pavēstīt sabiedrības viedokļu līderiem, kuri aizvien ir spējīgi pārliecināt cilvēkus turpināt vai pārtraukt uzsākto boikotu.