Lampa atdalās no griestiem
Operāciju zāle, slimniekam dod anestēziju, ārsts, runājot ar pacientu, pastiepa roku, lai noregulētu gaismu virs operējamās vietas, un tajā brīdī smagā lampa no griestiem sāka atdalīties.
Operāciju dienesta vadītājs Egils Cunskis skaidroja, ka „lampa faktiski deformējās no savas piestiprinājuma vietas, un tajā griestu pārsegumā izlūza betona gabali atsevišķiem dībeļiem”,
„Brīdī, kad lampa tika piemērota situācijai, acīmredzot tā nostrādāja kā svira. Un, ja abas lampas no vienas puses mēģina pozicionēt, tad acīmredzot tas spēks bija lielāks nekā betona izturība, secināja Cunskis.
Ja neskaita pārbīli, tad cilvēki nav cietuši, un arī aparatūra nav sabojāta. Visticamāk, šajā vietā nebija pietiekami novērtēta griestu izturība. Šo un citas pagaidu operāciju zāles aizvadītajā vasarā pielāgoja būvkompānija “Detleffi”, kas solītās garantijas ietvaros kļūdu laboja. Papildus vēlreiz pārbaudīti arī lampu stiprinājumi citās pagaidu zālēs.
Austrumu slimnīcas remonts – nepilnību pilns
Abās lielākajās Latvijas slimnīcās šobrīd notiek remontdarbi. Gaiļezerā būvē jaunas operāciju zāles, Stradiņos – jaunu korpusu.
Austrumu slimnīcas jauno operāciju bloku „Re & Re” apņēmies uzbūvēt par gandrīz desmit miljoniem eiro. Slimnīcā pamatīgu jezgu sacēlusi betonēšanas darbu laikā saplaisājusī kāpņu siena. Bet, tā kā noskaidrots, ka tā neapdraud pārējo ēku, rekonstrukcija atgriezusies iepriekšējās sliedēs. Slimnīcā norāda – viņu algotais būvuzraugs ir nepielaidīgs. Turklāt iepriekš veikta arī projekta ekspertīze.
„Projekta ekspertīze tika veikta divkārtīgi vēl pirms darbu uzsākšanas. To veica pati slimnīca. Bet, cik es zinu, tad rekonstrukcijas darbi ļoti atšķiras no jebkādas jaunbūves projekta. Un atsedzot un demontējot, daudz kas atšķiras no tā, kas ir inventarizācijas aktos,” sprieda Cunskis.
Ekspertīze gan nav pasargājusi no sarežģījumiem nu jau pabeigtā funkcionālās diagnostikas korpusā, kur šobrīd ievieto medicīnas iekārtas - smagas, ar jonizējošo starojumu, ar īpašām strāvas un higiēnas prasībām. Šeit par lētāko cenu izvēlētais projektētājs bijis bez pieredzes slimnīcu telpu projektēšanā. Turklāt vēlāk, būvdarbu laikā tas no sava projekta autoruzraudzības atteicies un nācies meklēt citu.
Austrumu slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāja Māra Epermane stāstīja, ka autoruzraudzības kārtībā bija 156 precizējumi, kas ir ārkārtīgi liels skaits vienam tādam korpusam.
„Kāpnēm bija aizmirsts iezīmēt margas, otrs papilddarbs – nebija paredzēta izeja uz jumtu, pa kuru varētu apkalpot ventilācijas sistēmu. Savukārt tāmētājs bija ielicis trīs durvis vairāk nekā bija uzzīmēts un desmit logus vairāk nekā bija paredzēts. Logi ar tāmi nesakrīt,” norādīja Epermane.
Projekta autors “Būvprojektu vadība” tagad visus pārmetumus met atpakaļ slimnīcas dārziņā, sakot, ka bijis neprecīzs projektēšanas uzdevums, ka galu galā slimnīca nav izvirzījusi pretenzijas par viņu darbu, bet no projekta uzraudzības viņi atteicās, jo nav varējuši par pašu nosolīto naudu to izdarīt. Bet par būvnieku darbu slimnīcai iebildumu nav. Toties tagad sācies jauns riņķadancis ap ventilācijas sistēmām. Izrādās to troksnis traucē saklausīt pacientu asins plūsmu un sirds pukstus, lai gan formāli dūkoņa ir būvnormatīvu robežās. Atbildīgo nav tik vienkārši uzreiz nosaukt.
„Kam tas jārisina? Kā atbildība - nevar īsti saprast. Es uzskatu, ka tā ir tehniskā projektētāja atbildība, tie, kas projektēja ventilāciju. Viņi saka – pēc visiem aprēķiniem mums tādam troksnim nav jābūt. Šobrīd mums ir veikti mērījumi, ka tas troksnis ir par lielu,” klāstīja Epermane.
„Re&Re” tagad pārbauda visu par 100%
Rīgas Tehniskās universitātes docents, Būvražošanas katedras vadītājs Mārtiņš Vilnītis domā, ka primāri atbilde uz jautājumu par kvalitāti jāmeklē iepirkumu sistēmā.
„Varbūt jāatmet tas princips „zemākā cena”, bet ir jāņem optimālā cena. Zinu dažus privātus pasūtītājus, kuri atmet zemāko un atmet augstāko cenu. Un skatās, kas ir pa vidu, un tur paliek 3-5 būvfirmas... Varbūt arī valstij tā jāsāk skatīties,” pieļāva Vilnītis.
P.Stradiņa slimnīcai „Re&Re” kopā ar „Skonto Būvi” par 79 miljoniem eiro ceļ jaunu korpusu. Lai nepielaistu kļūdas, Stradiņa slimnīca gan no Austrumu slimnīcas kolēģiem neplāno mācīties.
„Es esmu piekritējs konsultācijām citās slimnīcās, bet šai gadījumā ir jāsaka, ka mūsu galvenie konsultanti, ir bijis process, kurā tapis skiču projekts. Ir piesaistīts starptautisks uzņēmums, kas nodarbojas ar plūsmu plānošanu, ar specifiku, kas ir tieši medicīnas iestādēm,” pauda P.Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits.
Kompānija „Re&Re” tagad sola, ka tagad visos tās objektos kvalitāte būs ar garantiju, īpaši būvkonstrukciju ziņā.
„Pašreiz tās konstrukcijas un objektus, ko mēs būvējam, mēs pārbaudām par visiem simt procentiem, un esam pilnībā par tām droši. Mums ir mācība no Zolitūdes uz visu mūžu,” atzina “Re&Re” līdzīpašnieks Didzis Putniņš.
Tehniskās universitātes docents uzskata, ka situāciju uzlabotu arī vietne, kur varētu atrast atsauksmes par būvniecības procesos iesaistīto personu darba kvalitāti.
Aprēķini liecina, ka šobrīd, lai nolīgtu labu pilnas slodzes būvuzraugu būtu jārēķinās, ka viņa algai jābūt diviem tūkstošiem eiro uz rokas. Piemēram vienā Gaiļezera projektā, kura summa bija 3,8 miljoni eiro, būvuzraudzība maksāja vien 0,1 procentu no šīs summas. Līdzīgas proporcijas ir arī otrajā, desmit miljonu projektā, kur būvuzraudzības veikšanai atvēlēti desmit tūkstoši eiro.
Vidēji tirgū būvuzraudzība maksā reizes sešas vairāk, tas ir ap 0,6% no visa projekta summas. Pēdējos gados gan šīs summas gājušas pamatīgi uz leju. Bet, jo skrupulozāks būvuzraugs, jo lielākas cerības būvniecību noslēgt bez jauniem izdevumiem uz sava rēķina.
Kā labo piemēru var nosaukt Nacionālās bibliotēkas celtniecību, kur būvuzraudzībai tika izvēlēta starptautiskas kompānijas būveksperts, kurš būvniekiem nepārtraukti „skatījās uz pirkstiem”, un tas ne tikai lika nepārtraukti labot defektus, bet arī ietaupīt vairākus miljonus.
