Izglītības un zinātnes ministrija zinātniekiem pirmdien atklāja savu redzējumu. Šī gada sākumā Izglītības un zinātnes ministrija publiskoja starptautisku Latvijas zinātnes institūtu izvērtējumu, kurā secināts – zinātnei trūkst finansējuma un institūti ir pārāk sadrumstaloti.
Kopš tā laika pētniecības institūcijas ministrijai iesniegušas plānus – kā katra gatava reformēties. Piemēram, Latvijas Universitāte plāno daudzās struktūrvienības apvienot pētniecības centros.
Ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa stāstīja, ka tāpat Rīgas Tehniskā universitāte plāno turpināt savas struktūras iekšēju konsolidāciju no 41 pašreiz esošās struktūrvienības veidojot 14 jau līdz šī gada beigām.
„Tāpat vairāki zinātniskie institūti apsver iespējas pievienoties universitātei, savukārt citi valsts dibinātie zinātniskie institūti domā par Latvijas tehnoloģiju institūta veidošanu,” stāstīja Kiopa.
Ņemot vērā šos piedāvājumus, ministrija pirmdien zinātniekiem klāstīja savus plānus. Pārmaiņu veicināšanā burkāns būs Eiropas fondu līdzekļi – deviņi miljoni eiro šajā un nākamajā gadā plus vēl 15 miljoni nākamajā plānošanas periodā. Naudu sadalīs tie institūti, kuri piekritīs apvienoties.
Taču ir arī pātaga – turpmāk, lai saņemtu valsts atbalstu, institūtā būs jābūt minimums 25 zinātniekiem. Tātad mazajiem jāpaliek bez naudas vai kādam jāpievienojas. Šis piedāvājums raisa lielāko neapmierinātību. Piemēram, Latvijas Valsts augļkopības institūtā šobrīd ir 16 doktori.
„Mūsu piedāvājums – nevis 25 zinātnieki, kas ir doktori, bet 25 zinātnieki un attiecīgajā institūtā strādājošie doktoranti. [...] Ja mehāniski prasīs 25 doktorus – gan jau kaut kur dabūs. Piesaistīs pensionētos zinātniekus,” sacīja institūta direktore Edīte Kaufmane.
Arī pašai apvienošanas idejai ministrija pieejot pārāk mehāniski.
„Apvienojot vairākus institūtus, galvenais lai līdzi ietu finansējums. Pretējā gadījumā, ja mēs saliekam kopā trīs vai četrus mazus institūtus, bet nav papildu naudas, tas neko nedos,” uzskata Kaufmane.
Arī visi lielie institūti uzreiz nesteidz parakstīties zem ministrijas piedāvātajiem plāniem. Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš Latvijas Televīzijai norādīja, ka tajā ir daudz zemūdens akmeņu. Piemēram, ja tiek uzstāts uz institūtu apvienošanu arī telpu ziņā, tad kurš Eiropai atmaksās pametamajās telpās ieguldīto fondu naudu? Arī tuvākajā laikā solītos deviņus miljonus, viņaprāt, jāiegulda nevis institūtu piespiedu apvienošanā, bet gan izcilības veicināšanā.
Par reformu vēl gaidāmas diskusijas.
