Biedrība vienlaikus apsaimnieko arī Ziemupes stāvlaukumu, kur rīko dažādus kultūras pasākumus un gadskārtu svinēšanu latviešu garā.
"Šķiet, tālajā 2010.gadā nodibinājām biedrību ar mērķi uzturēt Ziemupes vārdu dzīvu. Mēs sapratām, ka Ziemupe, kas mums ir tik ļoti tuva, palika arvien tukšāka. Jaunieši brauca prom, palika tikai vecie cilvēki.
Bija vērojami procesi, ka zemesgabali, kas ir tuvu jūrai, tiek izpārdoti un meži izcirsti. Mēs negribējām, lai tas viss pazūd," tā par biedrības "Ziemupīte" izveidi stāsta viena no biedrības dibinātājām Daina Vanaga.
Lai arī ikdienā viņas darbs rit Liepājā, brīvajā laikā viņas domas un darbi ved uz Ziemupi – vienu no Kurzemes piekrastes pērlēm. Nu jau ilgāku laiku Daina Vanaga kopā ar Ziemupes entuziasti Daigu Kadeģi un citiem domubiedriem apsaimnieko Ziemupes stāvlaukumu, kuru savulaik apsaimniekošanai nodeva Pāvilostas pašvaldība.
"Pieteicāmies. Un mums pašām par brīnumu, viss notika nedēļas laikā. Bijām patīkami pārsteigtas, ka pašvaldība izvēlējās mūs. Izvēlējās mūs – vietējās, jo bija arī citi kandidāti, kuriem ar Ziemupi nebija īsti nekāda sakara," teica Kadeģe.
Ja daudzviet piekrastē redzam zīmes – "Privātīpašums", "Iebraukt aizliegts", tad biedrības apsaimniekotās vietas, kas pieder pašvaldībai, ir atvērtas ikvienam.
Ziemupes stāvlaukumā ir pieejamas atpūtas vietas, labierīcības, elektrība un citi labumi tūristiem un atpūtniekiem, taču galvenais – pēc iespējas neiejaucoties dabas procesos un nenovācot no taciņas visus čiekurus. Vienlaikus tā ir vieta kultūras norisēm – tur ne tikai dzīvo Rūķupes rūķi un īstais Ziemassvētku vecītis, bet notiek gadskārtu svinēšana, īpaši ir saulgrieži. Ārzemju viesi par Ziemupi parasti ir sajūsmināti.
"Atbrauc uz vienu dienu, bet paliek uz nedēļu un viņi brauc vēl. Tā ir tā dabas sajūta, instinkts, ka vieta palīdz elpot, darīt un attīstīt. Galvenais jau ir ieklausīties, bet tad mums palika par šauru," stāsta Vanaga.
No jūnija biedrība "Ziemupīte" sākusi apsaimniekot ar netālu esošo padomju laiku armijas teritoriju 13,6 hektāru lielā platībā, kur agrākos laikos ieeja bija liegta, arī pie jūras piekrastē varēja tikt tikai retās vietās.
"Šeit bija padomju armijas bāze, līdz ar to te ir daudz darba, lai savāktu visu, kas palicis. Ir veci bunkuri, mežos ir drātis un citi brīnumi," atzīst Vanaga.
"14. jūnijā parakstījām apsaimniekošanas līgumu. Tagad atliek visas domas likt lietā. Te būs sporta laukumi. Varēs braukt ģimenes atpūsties, var veidot dabas trasi, telts vietas tūristiem un citu," sacīja Kadeģe.
Vasaras beigās, 20. augustā, biedrība "Ziemupīte" organizē arī atpūtas pasākumu ģimenēm "Madara".
