Pērn tieši kailsala un vēju dēļ bojā gāja plašas ziemāju platības. Ne vienam vien lauksaimniekam, īpaši Zemgalē un arī Latgalē, nācās pārsēt pusi vai pat 80 procentus no visiem ziemāju sējumiem.
Sazaļojuši ziemāji teju padsmit centimetru augstumā šobrīd klāj Daugavpils novada viena no lielākajiem graudaugu audzētājiem SIA "Agraris" laukus. "Tagad viss ir kārtībā, rudens bija samērā labvēlīgs, sanāca visu pabeigt laicīgi, viss smuki sadīga, saceroja. Tagad uz lauka sniega nav, zaļš lauks. Uz doto brīdi viss izskatās kārtībā," saka SIA "Agraris" pārstāvis Aleksandrs Harlamovs.
Kopumā graudaugi te tiek sēti vairāk nekā 1000 hektāru platībā. Kā stāsta saimniecības pārstāvis Aleksandrs Harlamovs, gandrīz puse ir tieši ziemāji, kas šobrīd vieš lielas cerības.
"Šogad mēs pirmo reizi iesējām ziemas rapsi, apmēram 30 hektārus, un apmēram 500 hektārus ziemas kviešu. Tāda situācija, kā tagad, ir apmierinoša. Domāju, labvēlīgākais būtu, ja tā arī saglabātos. Man tas atgādina Vācijas ziemu - ir mazi mīnusiņi. Ja tāds laiks saglabāsies, tad viss būs ļoti labi," skaidro Aleksandrs Harlamovs.
To, ka pagaidām ziemāju lauki izskatās labi, uzsver arī agronoms un Lauku konsultāciju un izglītības centra Daugavpils un Ilūkstes nodaļas vadītājs Guntars Melnis, atzīstot, ka šogad ziema ir neraksturīga ierastiem Latvijas ziemas laika apstākļiem.
"Ziemāji ir sasakņojušies, attīstījušies līdz ziemošanas fāzei. Nekas neliecina par to, ka šobrīd ziemājiem draudētu kaut kas. Protams, laikapstākļi ir neraksturīgi ziemai, bet pagaidām satraukumam nav nekāda pamata. Sasals, piesals, būs sniegs. Ja būs sniega kārta, ziemāji normāli pārziemos. Es ceru, ka šogad tie pārziemos daudz labāk nekā pāgājušajā gadā," saka Guntars Melnis.
Svarīgākais, lai laika apstākļi strauji nemainītos, tā uzsver arī jaunais zemnieks Aleksandrs Harlamovs, lai nebūtu kā pērn, kad gan pašu saimniecībā, gan daudziem graudaugu audzētājiem visā Latvijā kailsals un lielie vēji radīja lielus postījumus, tāpēc nācās pārsēt plašas platības. SIA "Agraris" tā bija puse no iesētajiem ziemājiem.
"Lai nebūtu tā, ka uzreiz ir svārstības. Piemēram, ka šodien plus desmit un nākamajā dienā mīnus desmit. Tieši lielas svārstības ļoti ietekmē. Vienīgais, kas tagad var draudēt, ir lielas tepmeratūras svārstības, liels sniega apjoms uz zemes, kura nav sasalusi, vai arī vējš, kā tas bija pāgājušajā gadā - tas ļoti ietekmēja ziemājus. Gandrīz visā Latvijas teritorijā bija tā, ka ziemāji nepārdzīvoja, jo nebija sniega, bija vējš, kas ļoti palielina ietekmi uz kultūraugu, līdz ar to kultūraugi iet bojā, neveidojas raža. Varu teikt, ka apmēram 50 procentus nācās pārsēt, daļu mēs arī atstājām. Protams, tiem laukiem nebija pilnīga biezība, nebija arī raža. Bija krietni mazāk, ja salīdzina ar vasarājiem, kam raža bija gandrīz divreiz lielāka nekā tiem laukiem, ko neizdevās pārsēt," skaidro saimniecības "Agraris" pārstāvis.
Lai izvairītos no postījumiem, graudkopji izvēlas audzēt Latvijas apstākļiem atbilstošākas šķirnes, tomēr laikapstākļi var ietekmēt nākamo ražu, ja piepildās nelabvelīgākās laika prognozes - kailsals vai lieli sniegi.
"Zeme tikai tagad sāk sasalt, vēl ir iespējams lauku darbus veikt, redzam, ka sliekas nemaz netaisās dziļumā līst, notiek aktīva dzīvība augsnes kārtā. Tas nozīmē, ka kādu laiku šādi laikapstākļi pieturēsies. Bet, ja būs sals, sasals augsne, kas arī būtu labi, ja sniegs uzsnigtu uz sasalušas augsnes, tad tas varbūt pat dotu mums kādu garantiju, ka nebūs atkušņi, kas ir visļaunākais, kas atkausē un atkal sasaldē, plēš augiem saknes kopā, ietekmējot to attīstību," skaidro Lauku konsultāciju un izglītības centra Daugavpils un Ilūkstes nodaļas vadītājs Guntars Melnis.
"Ja tagad uzsnigs ļoti daudz sniega, tas arī var ietekmēt, kultūraugiem var rasties kaut kādas slimības, jo, ja zeme nav sasalusi, tur nav skābekļa, līdz ar to var rasties, piemēram, puve," norāda SIA "Agraris" pārstāvis Aleksandrs Harlamovs.
Pēc lauksaimnieku aplēsēm, ja laikapstākļi radīs postījumus sējumiem, viena hektāra ziemāju pārsēšanas izmaksas varētu būt apmēram 100 eiro - atkarībā no sēklas cenas.
