Latvijā patlaban ar kokiem un krūmiem aizaugušas vairāk nekā 100 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. No 1. janvāra tās, iespējams, būs zaudētas. Likums paredz, ka aizaugušie lauki jāpievieno meža zemēm, ja vairāk nekā pushektāru lielā platībā koki ir sasnieguši piecu metru augstumu un tie ir biezi saauguši.
„Sabiedrības sašutums ir vērsts uz to, ka visas attīstītās zemes šobrīd ļoti jūtīgi uzņem problēmu ar pārtikas ražošanu tuvākajā laika periodā. Jo komisijas, kas pie ANO nodarbojas ar pētniecību, paredz, ka dažu desmitgažu laikā pārtikas problēma uz mūsu planētas saasināsies. Un ņemot vērā, ka Latvija nepumpē naftu, neiegūst ogles un citus vērtīgus derīgos izrakteņus, tad būtībā mūsu vērtība ir šī lauksaimniecībā izmantojamā zeme,” saka Krustpils novada zemnieks Andris Felss.
„Par izmaiņām, lai pārceļ likuma stāšanos spēkā 10 gadus uz priekšu, vēstules parakstījuši 150 Krustpils zemnieki, 100 no Alojas, ir Latgales plānošanas reģiona vēstule, visas Latgales pašvaldības ir par to,” norāda Zemnieku Saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons.
Zemes daudzos reģionos, īpaši Latgalē, tiešām ir stipri aizaugušas, galvenokārt tas nav īpašnieka slinkums, bet gan finanšu trūkums, kas liedz novākt apaugumus. „Ja mēs salīdzinām mežu un lauksaimniecības zemi, tad nav vienādā statusā tās lietas nostādītas. Ja mums ir nepieciešamība atmežot kādu platību, lai tur iesētu graudaugus, tad ir nesamērojami augstas kompensācijas jāmaksā, bet, ja kāds vēlas apmežot lauksaimniecības zemi, tad Eiropa par to vēl piemaksā,” atzīmēja Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Savukārt Zemkopības ministrija (ZM) mierina, ka jaunais regulējums neuzliek būtisku administratīvo slogu, kā arī neierobežo zemes īpašniekiem iespēju atgriezt zemi atpakaļ lauksaimnieciskai ražošanai. „Pēc 1. janvāra nenotiks nekas. Vienīgi cilvēkam ir jāņem vērā, ka, ja uz viņa platības ir izaudzis mežs un ir vēlams šo platību izmantot citādi, tad viņiem būs jāveic dažas administratīvas darbības, kuras pēc ministrijas priekšlikumiem tiek novienkāršotas,” pauž ZM Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
Kā notiks šis process – zemniekiem skaidrības nav. Viņi apgalvo, ka likums, pirms stāšanās spēkā, nav ticis izskaidrots sabiedrībai. Atbildīgās amatpersonas saka – skaidrots ir, bet trīs gadu pārejas periods licis daudz ko aizmirst. „Pašvaldības ir ļoti ieinteresētas, lai, veicot zemes uzskaiti, viss atbilstu tam, kas ir dabā. Jo pašlaik situācija tāda – kadastrā viens, bet dabā kas cits. Norma pieņemta, lai lietas sakārtotu, nevis kādam par labu,” uzsver Ozols.
Tomēr lauksaimniekiem ir bažas, ka tagad likums atļaus mežu paplašināšanu uz lauksaimniecības zemju rēķina, un Nacionālajā attīstības programmā nosprausto mērķi līdz 2020. gadam panākt divu miljonu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes atgriešanu ražošanā, sasniegt nebūs iespējams.
