Visus 25 gadus sabiedrība rūpējās par valsts aizsardzību, bet pēdējie notikumi Ukrainā veicināja lielāku rekrutēšanu un interesi, atzina Kalniņš.
Taču visus gadus Zemessardze katru gadu uzņēma 600 – 1000 pilsoņu, kas aizvietoja tos, kuri dažādu iemeslu dēļ Zemessardzi pameta. Kopumā bilance minimāli, bet pozitīva, sacīja Kalniņš.
Viņš arī pauda - tas, ka cilvēki aiziet no Zemessardzes, nav traģēdija, bieži vien cilvēki uzsāk profesionālo dienestu armijā vai iekšlietu struktūrās, un tas nav savienojams ar dienestu Zemessardzē. Turklāt dienestam Zemessardzē ir vecuma limits līdz 55 gadiem, un daļa izstājas vecuma dēļ.
Vidēji cilvēki Zemessardzē nodien astoņus gadus, un tad viņiem dzīvē kaut kas mainījies, piemēram, jāpievēršas ģimenei, bet viņi nav zaudēti Latvijas aizsardzības struktūrai, jo bieži vien pēc 10 -1 5 gadiem atgriežas, stāstīja Kalniņš.
