Smaidīgi bērni kopā ar mammām dodas uz Zantes kultūras namu, un tikai paši vietējie zina, ka tās ir mammas ''uz laiku''. Audžuģimeņu kustība Zantē aizsākās pirms desmit gadiem, un dažās ģimenēs šo gadu laikā bijuši jau pat 10 un vairāk bērnu.
“Es pati arī esmu augusi lielā ģimenē, un kāpēc lai es nedotu to sirds mīļumu kādam, kam to dikti vajag,” saka audžumamma Sanita Plotko, kuras mājās dažs bērns pavadījis pat piecus gadus. Citi pavadījuši gadu, divus, “kā nu kuram tā situācija izveidojas".
Kandavas novadā ir 69 audžuģimenes, no tām 16 mazajā Zantes pagastā, un novads joprojām ir teju vienīgais visā Latvijā, kur neviens no ģimenēs izņemtajiem bērniem nav nonācis bērnunamā. Audžuvecākiem gan par to ir divējādas izjūtas.
Piemēram, audžutēvs Juris Jurkovs spriež, ka “bērnunami mums ir tādi, kādi ir, un varbūt arī valdība pareizi domā tos likvidēt, bet pats par sevi fakts, ka mums ir daudz audžuģimenes, ir drusciņ sāpīgi”.
Šogad audžuģimeņu apmācībai gan nav pieteicies neviens. Bāriņtiesas priekšsēdētāja to skaidro gan ar iedzīvotāju novecošanos, gan sociālajiem faktoriem.
Kandavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Ritma Supe stāsta, ka pašlaik nodrošināt apmācību un kļūt par audžuģimeni ir daudz grūtāk, nekā tas bija pirms desmit gadiem.
“Cilvēkiem ir mainījušies priekšstati. Daudzējādā ziņā arī varbūt tās jaunās ģimenes, kuras varētu būt audžuģimenes, lai cik skumji tas nebūtu, šodien pat nav Latvijā,” saka Supe.
No aptuveni 360 000 Latvijas bērnu savu vecāku aprūpi zaudējuši 8000. Kandavas novadā šogad gan sarucis to bērnu skaits, kas izņemti no bioloģiskajām ģimenēm, tomēr priecāties vēl esot pāragri. Patlaban novada audžuģimenes par savām mājām sauc 123 bērni.
