Āboliņš stāstīja, ka pērn vidēji ugunsdzēsēji glābēji mēnesī saņēma 580 eiro uz rokas, bet šogad valdība piešķīra dienestam papildu līdzekļus, galvenokārt algām, un šogad vidēja ugunsdzēsēju alga uz rokas jau “tuvojas 800 eiro”.
Āboliņš sacīja, kas efekts ir jūtams - tas palīdz risināt kadru problēmas, jauni cilvēki interesējas par dienestu. VUGD priekšnieks gan sacīja, ka grūtāk ir atrast autovadītājus, bet “tā ir cita specifika”.
VUGD šogad arī samazinājās vakanču skaits – no 185 pērn līdz 162 šogad. Lielākoties dienestā trūkst virsnieku.
Tāpat VUGD pakāpeniski risina arī tehniskā nodrošinājuma problēmas, taču tās ir ievērojamas un visas tehnikas nomaiņai un depo sakārtošanai kopumā būtu nepieciešami 200 miljoni, atzina Āboliņš.
Viņš stāstīja, ka no 388 speciālajiem transportlīdzekļiem 55% ir vecāki par 20 gadiem, bet no 92 depo ēkām 83 nav pilnībā piemērotas VUGD vajadzībām.
Jau ziņots, ka VUGD samilzušās problēmas ar darba un sadzīves apstākļiem valsts iecerējusi risināt ar uzņēmēju palīdzību. Valdība atļāvusi Iekšlietu ministrijai sākt izpēti un sagatavot ekonomisko pamatojumu, depo būvniecībā piemērojot tā saukto publiskās un privātās partnerības modeli. Iekšlietu ministrija ziņojumā valdībai norādījusi - nākamgad būtu jāsāk būvēt un atjaunot 17 depo par kopumā 33 miljoniem eiro, 2019.gadā – 31 depo par 25 miljoniem. Valsts budžetā tādas naudas nav.
Tāpēc ierosināts piesaistīt privāto kapitālu. Nepieciešamais valsts finansējums depo celtniecībai samazinātos apmēram uz pusi.
