Tajos redzams, ka pašvaldību darbinieki pērn pēc pieredzes devušies uz Maltu, Portugāli, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju un citām valstīm, bet pēc atgriešanās kā iegūtā pieredze atskaitēs nereti norādīts «labs brauciens» vai «deva plašu ieskatu šo zemju kultūrā un sadzīvē». Valsts kontrole uzsver, ka tādi bezmērķīgi braucieni neveicina pašvaldības attīstību, bet mēri atklāti atbild - ne jau visi ieguvumi uzreiz redzami, turklāt darbiniekiem vajadzīga arī atpūta.
Pašvaldības neprot atbilstoši normatīviem kārtot grāmatvedību un negrib ieviest iekšējās kontroles sistēmas, toties čakli sūta savus darbiniekus ceļojumos, ko oficiāli dēvē par pieredzes gūšanas komandējumiem. Tā var pārfrāzēt Valsts kontroles galvenās atziņas, ko revidenti atraduši pašvaldību pagājušā gada darba pārskatos. Tā izlases kārtībā tikai sešās pašvaldībās Valsts kontroles revidenti izpētīja 334 rīkojumus par komandējumiem, kam tērēti 75 000 eiro nodokļu maksātāju naudas. Valsts kontroles padomes loceklis Aivars Ērglis skaidroja, ka pašvaldību darbinieku komandējumi bieži vien nav saistāmi ar pašas pašvaldības darbiem.
Vienas pašvaldības darbinieki komandējuma laikā veicināja izpratni par ES un demokrātijas jautājumiem, viens pašvaldības darbinieks astoņu dienu komandējumā, kas izmaksāja 800 eiro, iepazinās ar ūdenssaimniecības pakalpojumiem Maltas salā un apmeklēja jūras ūdens atsāļošanas iekārtas, lai gan pašvaldība neplāno izmantot jūras ūdeni un vispār atrodas patālu no jūras,” stāstīja Ērglis.
Vēl, piemēram, Baldones pašvaldības izpilddirektore Ilze Simsone pērn ceļojusi uz Ukrainu, Poliju un Baltkrieviju, bet atskaitēs izklāstīta šo valstu vēsture. Kā ieguvumu viņa min iegūtu plašu ieskatu šo zemju ražošanā, kultūrā un sadzīvē.
Naski komandējumos braucēji pagājušajā gadā bijuši Ogres pašvaldības darbinieki, kas ne tikai Maltā mācījušies atsāļot jūras ūdeni, bet arī Portugālē centušies saprast, kā ražo biokurināmo. Tolaik novada mērs bija Edvīns Bartkevičs, kas no «Vienotības» tagad stūrē uz Saeimu. Pirms gada raidījumā «Aizliegtais paņēmiens» viņš solīja pašvaldības mājaslapā ieviest sadaļu, kur ikviens var iepazīties ar komandējumu atskaitēm. Taču tādas sadaļas mājaslapā arvien nav.
Uz jautājumu, ko viņš kā Ogres iedzīvotājs ieguvis no padoto komandējuma Maltā, kur apskatīja ūdenssaimniecību, Bartkevičs atbild, ka iedzīvotājs nejūt neko, viņš vien zina, ka no krāna tek ūdens, taču „kā deputāts es zinu, ka par to, ka no krāna tek ūdens, esmu pateicīgs darbiniekiem, kas to nodrošina”.
Komandējumi, pēc Bartkeviča domām, ir iespēja speciālistiem paskatīties ar citām acīm uz zināmām lietām, uzzināt, kas notiek citur.
Ar tuvākiem izbraucieniem pērn samierinājusies Rundāles novada dome, taču komandējumiem tā tērējusi vairāk par citām pašvaldībām. Gada sākumā budžetā tam bija paredzēti 600 eiro, bet līdz gada beigām komandējumos iztērēti jau 13 tūkstoši. Pēc braucieniem atskaitēs vien teikts, ka «mērķis ir sasniegts» vai «labs pieredzes brauciens uz Līvānu novadu».
Rundāles novada šefs Aivars Okmanis (NA) skaidro, ka, piemēram, Atpiļu ozola un Trikātas apkaimes kulta vietu apskate bija darbinieku kapacitātes celšanas projekts. Un no tā, ka darbinieku kapacitāte būs lielāka un viņi spēs piesaistīt dažādu fondu līdzekļus saviem projektiem, iegūs visi novada iedzīvotāji.
Valsts kontrole visām pašvaldībām revīzijas ieteikumos rekomendējusi izstrādāt kārtību, pēc kādas izvērtē komandējumu nepieciešamību pašvaldību funkciju īstenošanai. Neviena no pašvaldībām savās interneta lapās līdz šim tā arī nepublicē komandējumu tēriņus un konkrētas atskaites.
