Viņa norādīja arī, ka vienošanās iespēju nav daudz – vai nu valsts apmaksā bērnudārzu pedagogu algu kāpumu, vai to dara pašvaldības, saņemot kompensāciju, piemēram, lielāku daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. (Šobrīd vietvara saņem 80% no šī nodokļa, ko samaksā tās teritorijā deklarētie strādājošie, bet valsts – 20%) .
Viņķele pauda, ka bērnudārzu pedagogu algu sistēmu nevar skatīt atrauti no skolotāju algu modeļa, tāpēc, ja vienošanos nevarēs panākt, “varam aizmirst par pedagogu algu modeļa virzīšanu”.
Viņķele norādīja, ka skaidrībai par to jābūt maijā, kā plāno Izglītības un zinātnes ministrija, un pauda cerību, ka izdosies vienoties par algu palielināšanu arī bērnudārzu pedagogiem.
Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis skaidroja, ka pašlaik valsts nosaka
minimālo bērnudārzu pedagogu algu, kas jāizmaksā, un dažas pašvaldības savu iespēju robežās nosaka arī piemaksas. Tāpēc bērnudārzu audzinātāju algas dažādās pašvaldības atšķiras.
Rīgas 233.pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Ruta Garoza stāstīja, ka valsts noteiktā alga pašlaik ir līdz 420 eiro uz papīra, bet Rīgā bērnudārzu pedagogi gan saņem Rīgas piemaksas. Garoza stāstīja, ka pirms krīzes, kad visu algu maksāja valsts, tā bija vidēji aptuveni 500 lati ( 700 eiro) uz rokas.
Jaunais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis jau iepriekš pauda pārliecību, ja skolotāju algu reformas ietvaros jāizlīdzina “visi atalgojumi, sākot no bērnudārziem jeb pirmsskolas izglītības iestādēm”.
Iepriekšējās valdības darbības laikā saistībā ar pedagogu atalgojuma jaunā modeļa izstrādi diskusijas ir raisījis jautājums par atalgojuma noteikšanu pirmsskolas pedagogiem - Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, kā arī pašvaldības ir neizpratnē, kāpēc šiem pedagogiem nav iespējams noteikt līdzvērtīgu atalgojumu. Savukārt pašvaldības uzsver, ka bērnudārzu pedagogu atalgojums ir liels slogs pašvaldības budžetam.
