Pirmdien aprit arī divi gadi kopš LNB pārcelšanās uz Gaismas pili. Vai tā spējusi attaisnot bibliotēkas un lasītāju cerības? Ar kādiem izaicinājumiem Nacionālā bibliotēka saskaras jaunajā ēkā un tehnoloģiju diktēto pārmaiņu vējos?
Nacionālā bibliotēka dzimšanas dienu atzīmē ar ekspozīciju "Grāmata Latvijā" - šādas ekspozīcijas veido daudzu valstu nacionālās bibliotēkas un arī Latvijā tāda jau kopš padomju gadiem lielā šaurībā bija izveidota bibliotēkas vecajās telpās. Taču Gaismas pilī ekspozīcijas koncepts veidots pilnīgi no jauna, stāstot par grāmatām gan hronoloģiski, gan tematiski. Pret apzīmējumu „muzejs” gan bibliotēka pagaidām izturas piesardzīgi, norādīja Vilks.
"Pagaidām mūsu piesardzība ir saistīta ar to, ka mēs gribam saprast, kā sabiedrība uztver šo ekspozīciju, cik lielā mērā tā atbildīs sabiedrības ilgstošām interesēm," pastāstīja Vilks. "Ir arī viedoklis, ka ar laiku šo ekspozīciju varbūt vajadzēs nomainīt. Ka varbūt tā kalpos piecus, desmit gadus un pēc tam kaut kas būs koriģējams. Tāpēc pagaidām mēs neizvirzīsim augstas pretenzijas, jo mums ir vajadzīgs sabiedrības novērtējums. Ja jutīsim, ka to uztver kā kaut ko pilnvērtīgu un nozīmīgu, tad varēsim domāt par to, kā šī ekspozīcija patiešām veidojas kā muzejs.”
Jau bibliotēkas vecajās telpās Reto grāmatu rokrakstu nodaļā šāda pastāvīga pēc zinātniskiem principiem ar vēstījumu par Latvijas grāmatas vēsturi no sendienām līdz mūsdienām veidota ekspozīcija bija kopš 1964.gada. Taču jaunā ekspozīcija ir pilnīgi no nulles radīta, ar ievērotu hronoloģiju, bet konceptuāli atšķirīga ar izceltiem tematiskiem vēstījumiem, pauda bibliotēkas direktors.
Ar jauno ēku darbinieki ir labi saraduši - bibliotēkai klājas labi un attīstās jaunas iespējas, pastāstīja Vilks. Dažām lasītavām ir jaunas funkcijas, pielāgotas telpas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un jauniešiem. Pateicoties jauno telpu iespējām, attīstās partnerība ar dažādām izglītības institūcijām. "Varam sevi deklarēt arī kā mācību centru, kas darbojas arī pētniecības jomā," uzsvēra Vilks.
Bibliotēkai pieaug klientu loks, sasniedzot jau vairāk nekā 100 000 reģistrētu lasītāju, un apmeklētāju skaits pieaug. Vilku iepriecina, ka bibliotēku sestdienās un svētdienās apmeklē ģimenes. Sestdienās notiek dažādas darbnīcas un bibliotēkā labi var pavadīt laiku. Direktors sagaida, ka noteikti būs vairāk arī virtuālo apmeklētāju, kuri var lietot bibliotēkas katalogus un datubāzes.
LNB darbinieki gan negaidīja, ka tik daudz netīrumu uz ēkas nosēdīsies no tuvu braucošā transporta, jo netika paredzēts, ka smagā tehnika brauks turpat blakus. Arī netālais dzelzceļš rada sārņus. Direktors cer, ka drīzā nākotnē bibliotēkas ārējās tīrības uzturēšanai izmantot vielas, kas atgrūstu netīrumus un mazgāšana būs vajadzīga retāk. Turklāt viņš lēš, ka vajadzētu samazināt mazgāšanas izmaksas zem pašlaik aprēķinātajiem 97 000 eiro.
Savukārt valsts galvenās konferenču zāles loma bibliotēkai nav nepanesama nasta, jo tās ir tikai dažas dienas gadā, kad apmeklētājiem ēka ir slēgta. Piemēram, ASV viceprezidenta Džo Baidena nesenā vizīte ir ieguvums kā vēsturisks notikums. Klausoties viņa uzrunu, kurā bija pieminēta Gaismas pils, Vilks jutis gandarījumu un emocionālu pacēlumu.
Vilks bibliotēku vada kopš 1989.gada. Viņš rēķinās, ka svarīgs darbs turpmāk būs arī kultūras mantojuma digitalizācija, kas turpināsies vēl pēc 2020.gada un būs ļoti nozīmīgs daudzām institūcijām. Svarīgi LNB būs arī plašāk iesaistīties izglītības un pētniecības darbā. Turklāt daudz jāmācās arī pašiem bibliotēkas darbiniekiem, jo pabeigta ir tikai būvniecība, bet ne bibliotēkas kā institūcijas attīstība.
