Portāls LSM piedāvā plašākus fragmentus no intervijas, kas nav pilnībā iekļauti filmā.
Kara šausmas mazās Vairas ģimene piedzīvoja pa ceļam. Kad viņi ieradās Liepājā, sākās smags artilērijas uzlidojums. 1944.gada rudeni ģimene pārlaida laukos, un jaunā gada pirmajā dienā viņa pēdējo reizi redzēja Latvijas krastu. No tā brīža viņa bija bēgle.
Vaira Vīķe – Freiberga par bēgļu gaitu uzsākšanu:
Daži bērni ārzemniekus pieņemt negribēja, apvainoja un pat mēģināja piekaut tikai par to, ka esi citādāks, atceras Vīķe-Freiberga. Taču bija arī tie, kas nāca palīgā un aizstāvēja.
“Bija abas puses”- kā bēgļu bērnus pieņēma Vācijā un Marokā:
Arī atgriešanās mājās bija savā veidā trimda, ne visi cilvēki bija laipni. Īpaši atmiņā palikusi epizode no kādiem Jāņiem Drustos. Kad dusmīgs autobusa šoferis aizslēdza durvis un aizgāja gulēt. Bet viņi, plānās drēbēs, centās sasildīties pie kaimiņmājas ugunskura, kur arī pret viņiem neizturējās laipni. Tiesa, kļūšana par Valsts prezidenti palīdzēja iedzīvoties, pasmaida eksprezidente.
Vaira Vīķe-Freiberga stāsta par sajūtām, atriežoties Latvijā:
LTV filmu “Bailes” var noskatīties šeit. Filmas autori: režisore Linda Olte, LTV žurnālisti Aija Kinca, Toms Pastors.
