"Vai viņi būtu politiski adekvāti situācijai - tas ir būtiskākais jautājums. Vai viņiem piemīt personīgās īpašības, lai pildītu šo amatu - tas ir cits jautājums. Katram ir savi plusi, sava pieredze, taču visi viņi būtu spējīgi,” vērtēja Vīķe – Freiberga.
Atbildot uz jautājumu, kuram no kandidātiem viņa dotu priekšroku, Vīķe – Freiberga sacīja, ka Bondars viņai pazīstams vēl kopš viņa bērnības, tādēļ viņa droši zina, ka Bondars ir ārkārtīgi gudrs, apsviedīgs un, inteliģents. Kā Bondara priekšrocības eksprezidente minēja ārvalstīs iegūto izglītību un pieredzi starptautiskajā diplomātijā.
“Ne velti es viņu aicināju vadīt prezidenta kanceleju,” pauda politiķe.
Taču tāpat bijušajai valsts prezidentei bijusi saskarsme arī ar pārējiem koalīcijas kandidātiem - Vējoni, kas kā aizsardzības ministrs godprātīgi pildījis savus pienākumus, un Levitu, kuru Vīķe – Freiberga vērtē kā apdāvinātu un augsti kvalificētu cilvēku.
“Tas paliek karsts jautājums, kurā virzienā svari svērsies, kuram varētu būt priekšrocība,” komentēja eksprezidente.
Opozīcijas izvirzīto Dolgopolovu, kura uzskati un nākotnes redzējums eksprezidentei rada zināmas politiskas šaubas, Vīķe – Freiberga atceras kā Rīgas vicemēru.
“Dolgopolovam tīri politiski būtu grūti pārstāvēt visus valsts iedzīvotājus ar vienādu pārliecību, jo viņš ilgus gadus aktīvi darbojies opozīcijas partijā. Taču to pašu var pārmest Levitam, tikai pretējā virzienā,” sacīja Vīķe – Freiberga.
Komentējot koalīcijas partiju nespēju vienoties par vienu kandidātu, Vīķe – Freiberga atzina, ka valdības koalīcija Latvijā nav tik vienota savās domās un politiskajos mērķos, kā valsts iedzīvotājs varētu cerēt. Taču, raugoties no otras puses, katrai koalīcijas partijai ir savs vēlētāju loks, katra no tām vēlēšanās startējusi ar savu sarakstu, līdz ar to tām nav jābūt vienotām visos jautājumus. Turklāt, demokrātiskā valsts iekārtā katrai no koalīcijas partijām nav aizliegts izvirzīt savu kandidātu.
“Partijas, kas darbojas kā aktīvie lēmēji, izmanto šo situāciju, lai samērotu spēkus. Galu galā, ņemot vērā, ka politika ir arī cīņu punkts, kārdinājums pārbaudīt muskuļus ir liels,” politisko praksi skaidroja eksprezidente.
Paredzot prezidenta vēlēšanu procesa gaitu, politiķe pieļāva, ka Latvijas valsts prezidentu ievēlēs jau 3. jūnijā.
“Es teiktu ka varbūtība ir diezgan liela - lielāka nekā šobrīd šķiet,” sacīja Vīķe – Freiberga.
Vīķe - Freiberga gan atgādināja, ka 1999. gadā pati tika ievēlēta vien otrajā kārtā, tādēļ prezidenta neievēlēšana pirmajā kārtā arī šogad neliecinātu par krīzi valstī. Savukārt to, ka atkārtotu valsts prezidenta vēlēšanu gadījumā eksprezidente tomēr izskatītu iespēju pieteikt savu kandidatūru, Vīķe – Freiberga atkārtoti noraidīja, apgalvojot, ka tas šobrīd nav aktuāli.
“Tas neietilpst manos dzīves plānos. Tas neatbilst normāliem demokrātiskiem procesiem, kuros ir labi, ka nāk svaigas idejas,” sacīja eksprezidente.
Tāpat Vīķe-Freiberga piebilda, ka bez viņas gan jau atklāti izskanējuši, gan vēl tikai valdības kuluāros apspriesti virkne citu prezidenta amata kandidātu. Nosaukt sabiedrībai vēl neatklātos kandidātus Vīķe – Freiberga izvairījās, taču piebilda, ka pozitīvs aspekts prezidenta kandidāta izvēlē ir tas, ka politikā vairs nav jūtama tik liela oligarhu ietekme, kāda tā bijusi iepriekš.
Ziņots, ka iepriekšējā nedēļā beidzies Valsts prezidenta amata kandidātu iesniegšanas termiņš. Par valsts galvas amatu 3.jūnijā cīnīsies četri pretendenti. Kandidatūru iesniegšanas secībā tie ir Mārtiņš Bondars, Sergejs Dolgopolovs, Raimonds Vējonis un Egils Levits.
