Dziļo vēlētāju uzticības krīzi partija piedzīvo brīdī, kas tai tāpat nav viegls. Pēdējo mēnešu laikā zaudēts premjera amats un vairāki ietekmīgi ministru portfeļi, palielinājušies draudi palikt bez valsts budžeta finansējuma un spēkā stājušies tiesas spriedumi par vēlētāju uzpirkšanu par labu “Vienotībai”.
12.Saeimas vēlēšanās "Vienotība" bija otra populārākā partija pēc "Saskaņas", līdz ar to arī otra lielākā parlamenta frakcija. Premjerministre Laimdota Straujuma izveidoja savu otro valdību, koalīcijā atkal ņemot mazāk populārās Zaļo un Zemnieku savienību un Nacionālo apvienību. Nu situācija ir būtiski mainījusies.
Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktais SKDS pētījums rāda, ka februārī "Vienotības" reitingi (5,4%) ir tuvāki abu Saeimas mazo frakciju – Latvijas Reģionu apvienības (3,9%) un "No sirds Latvijai" (2,8%) – nekā Nacionālās apvienības popularitātes rādītājiem (8,3%).
Savukārt no "Saskaņas" (18,5%) un no Zaļo un Zemnieku savienības (18,1%) "Vienotība" atpaliek jau dramatiski.
Turklāt zemi reitingi – ne vairāk par 6,5% – "Vienotībai" bija jau visu ziemu. Tik ilgs zemas popularitātes periods "Vienotībai" vēl nav bijis. To apliecina arī sociologs Arnis Kaktiņš.
"Iepriekš, šķiet, 2011.gada jūlijā un augustā bija divi mēneši, kad partijas popularitāte salīdzinoši īsu brīdi nokrita zem 10 procentiem, bet pēc tam diezgan ātri atkal saņēmās, atkopās, atguvās. Nu jau četrus mēnešus pēc kārtas partijas popularitāte ir zemāka par 10 procentiem,” rezultātus komentēja Kaktiņš.
“Es teiktu, salīdzinoši šobrīd partija piedzīvo nosacītu popularitātes krīzi, kāda iepriekš nekad šīs partijas vēsturē nav bijusi,” sacīja Kaktiņš.
"Vienotības" valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzskata, ka jaunākie reitingi neesot traģēdija, jo ap 5,5% – 6% tie turoties jau trešo mēnesi. Tomēr partijai būtu jāspēj mobilizēties, uzsver "Vienotības" līdere.
"Šī, protams, nav tā situācija, ar kuru vajadzētu lepoties un par kuru mēs varētu domāt, ka mūsu biedri jūtas labi, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām," atzina Āboltiņa.
Vienīgais veids, kā atgūt vēlētāju uzticību, esot darbs, tāpēc jāļauj "Vienotības" ministriem strādāt, pārliecināta Āboltiņa. Savukārt dažādie ar "Vienotību" saistītie tiesas procesi esot vecas ziņas, kas būtiski reitingus vairs neietekmējot.
Pirms nedēļas Centrālā vēlēšanu komisija kārtējo reizi lēma par to, vai balsu pirkšana ir ietekmējusi "Vienotības" rezultātu vēlēšanās. Šobrīd komisija ir anulējusi 57 balsis, kas Latgalē tika atdotas par "Vienotību" un tās kandidātu Dzintaru Zaķi. Arī pēc pēdējā sprieduma, kurā konstatēts, ka uzpirktie vēlētāji vesti pat ar autobusiem un to organizējis kādreizējais "Jaunā laika" deputāts Igors Aleksandrovs, Zaķis nedomā nolikt deputāta mandātu.
"Ja tas būtu 57 no 100, tad tā būtu katastrofa. Tad īstenībā arī būtu jāpieņem daudz radikālāki lēmumi. Tā kā tas ir 57 no 4,5 tūkstošiem, turklāt politisko oponentu organizēti, tad es domāju, ka nav jēgas mēģināt radīt demokrātijā tādu interesantu pavērsienu, ka ar manipulācijām var ņemt no trases nost ievēlētu ar daudz lielāku balsu skaitu deputātu," klāsta Zaķis.
Aleksandrova lietas iztiesāšanas laikā prokurors nolasīja apsūdzību, kurā atklāja - no šīs lietas ir izdalīts kriminālprocess pret vēl vienu personu, kas 12.Saeimas vēlēšanu dienā esot organizējusi no 25 līdz 30 vēlētāju došanos autobusā no Madonas pilsētas stadiona uz vēlēšanu iecirkni Viļānu novada Dekšāres pagastā.
Lieta joprojām ir Drošības policijā, kas ieilgušo izmeklēšanu skaidro šādi: "Šobrīd visas kriminālprocesā iesaistītās personas ir nopratinātas, izņemot aizdomās turēto personu, kura ir izsludināta meklēšanā. Ņemot vērā, ka šī persona nav valstī, pirmstiesas izmeklēšana par šo epizodi nav pabeigta."
Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas aprēķiniem, pierādoties vēl 21 vēlētāja uzpirkšanai Latgalē, "Vienotība" zaudētu vienu Saeimas deputāta mandātu. No deputāta amata gan atvadītos nevis Zaķis, bet bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kurš Latgalē palika trešais.
Matīss apgalvo, ka par to nedomājot, jo spekulēt par to pirms tiesas vai CVK sprieduma būtu pāragri. Ja pret Zaķi Matīss vērsties neplāno, tad tik labvēlīgi noskaņots viņš nav pret kādu citu frakcijas kolēģi. "De facto" rīcībā ir informācija, ka Matīss jau pēc Māra Kučinska valdības apstiprināšanas ir atkārtoti vērsies "Vienotības" ētikas komisijā ar lūgumu izvērtēt bijušās premjeres Laimdotas Straujumas rīcību, rudenī pieprasot ministra demisiju.
Matīss raksta, ka viņa demisijas pieprasījums nodarījis "Vienotībai" kaitējumu, kā rezultātā partija zaudēja premjera amatu un samazināja savu ietekmi Ministru kabinetā.
Lai gan demisijas jautājums jau novembrī pārrunāts "Vienotības" valdē, bijušais satiksmes ministrs joprojām grib pierādīt savu taisnību. Savu iesniegumu atsaukt viņš neplāno, jo esot jābūt skaidrībai par to, kā partija strādāšot tālāk.
"Ja jau šobrīd pēc valdības vadītāja amata zaudēšanas "Vienotība" pārvērtē visus procesus iekšienē partijā un skatās, kā mēs varētu uzlabot savu darbību un kas vispār ir šie iemesli, tad būtu svarīgi visas šīs lietas ļoti rūpīgi izvērtēt," saka Matīss.
Pati Straujuma bijušā satiksmes ministra rīcību neizprot, tomēr uz partijas ētikas komisijas jautājumiem rakstiski ir atbildējusi.
''Bet, ja Anrijs grib vēl un vēl runāt, protams, ka tās ir viņa tiesības. Es tikai nesaprotu, kāpēc mums vajag visu laiku uzturēt saspringumu. Sajūta, ka visu laiku kāds grib uzturēt saspringumu "Vienotībā". Mums visiem ir ar vēsām galvām jāapsēžas un jābeidz šis saspringuma līmenis turēt. Jābeidz tos iekšējos pusdzeltenos uzbrukumus vienam pret otru turpināt," aicina ekspremjere.
Šonedēļ Vidzemes priekšpilsētas tiesa arī noraidīja "Vienotības" sūdzību par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja partijai piemēroto 4300 eiro naudas sodu par Saeimas vēlēšanu izdevumu pārkāpumiem. Šis spriedums vēl ir pārsūdzams, taču, ja KNAB lēmums stāsies spēkā, "Vienotībai" vairs nepienāksies valsts budžeta finansējums – 140 tūkstoši eiro gadā. Lai gan tiesa publiski apliecināja, ka "Vienotības" sūdzība ir noraidīta, Āboltiņa to nodēvēja par dezinformāciju, jo partija spriedumu vēl neesot saņēmusi.
KNAB ieskatā, vairākas trešās personas, kas apmaksājušas aģitāciju par "Vienotību," patiesībā bijušas saistītas ar atsevišķiem kandidātiem. Četri no tiem ir "Vienotības" frakcijas deputāti – Zaķis un savulaik ar Reformu partiju politikā ienākušie Jānis Upenieks, Vilnis Ķirsis un Viktors Valainis. Jēkabpils reģionālās partijas biedrs Valainis frakcijā pārstāv tā dēvēto reģionālo spēku grupu, kurai "Vienotība" valdības veidošanas procesā atvēlējusi vairākus amatus.
Par partijas iespējamajām finanšu likstām Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Valainis satraukumu neizrāda. "Pirmkārt, tas uz mani nemaz neattiecas, tas attiecas uz partiju "Vienotība," un pagaidām es pat nevaru komentēt. Tā ir nepatīkama sajūta, bet man arī ir savs viedoklis par to, kā tā situācija līdz tam ir nonākusi, un es galīgi nejūtos ne par ko vainīgs," saka Valainis.
Iepriekš uzdotie jautājumi par partijas vadības atbildību - gan par vēlēšanu sarakstā iekļautajiem cilvēkiem, gan par zaudēto premjera amatu - joprojām nav līdz galam atbildēti. Taču tagad tos aktualizē arī "Vienotības" zemais reitings, atzīst partijas valdes locekle Straujuma. Viņa norāda – ja partijai ir slikts reitings un sabiedrība to nesaprot, tad "eiropeiskā vidē parasti tad tiek pārvērtēta tieši partiju vadība."
Partijas vadītājas un valdes nomaiņa paredzēta "Vienotības" ārkārtas kongresā, kurš šobrīd ir ieplānots vien 29.oktobrī. Šis valdes lēmums gan neapmierina vairākus partijas biedrus. Tāpēc "Vienotības" Liepājas nodaļa nākamsestdien organizē partijas reģionālo nodaļu sapulci, kurā prasīs kongresu sasaukt jau pavasarī. Tajā "Vienotība" varētu nodarboties ar kļūdu analīzi, bet rudenī kongress būtu jāveltī nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Tā uzskata liepājnieki, kuru aicinājumam jau ir atsaukušās vairākas "Vienotības" nodaļas no citām pilsētām un novadiem.
