Zemessardzes komandieri neslēpj - mācību scenāriju centušies maksimāli pietuvināt karadarbībai, kāda vēl nesen agrīnajā stadijā bija vērojama Ukrainā. Līdzīgi kā tur, arī Alojā iedomātie separātisti, kuru vienīgās atšķirības zīmes bija ap roku apsieta sarkanbalta lenta, ieņēmuši pilsētas domes ēku un izveidojuši kontrolpunktus uz iebraucamajiem ceļiem. Nekāda auklēšanās ar viņiem tur nebija: „Ložmetējs – iznīcināt viņu! Uguni! Uz abām pusēm izvēršas!”
Mērķtiecīgi ielencot “zaļos cilvēciņus” un vienu no tiem sašaujot, zemessargi kopā ar saviem igauņu dienesta biedriem viņiem liek bēgt. Tiesa, virzoties dziļāk pilsētā, neiztiek bez zaudējumiem pašu rindās. Tagad zemessargiem jātrenējas sniegt palīdzība nelaimē nonākušajiem dienesta biedriem. Pēc palīdzības sniegšanas cietušie tiek aizgādāti līdz helikopteram un operācija turpinās.
Šāvieni un sprādzieni pamodinājuši arī alojiešus, kuri ar interesi noraugās notiekošajā. Bail viņiem nav. „Ja es tagad nāktu no autoostas vai citurienes, domātu, kas te notiek. Bet tagad nē. Prieks par tādiem, kas dara un mācās. Lepnums par viņiem,” teic Artis un Artūrs.
Citi tikmēr uzsver - kaut arī paši nav zemessargi, vajadzības gadījumā valsti aizstāvētu nekavējoties. „Ja vajadzētu, ietu. Te jau dzīvo mani vecāki, visi. Neatkarīgi no tā – es esmu čigānu tautības, bet Latvijā dzīvoju un arī ietu, ja vajadzība būtu,” saka Vladimirs.
Jau otrajā mācību stundā zemessargi kopā ar saviem igauņu kolēģiem arvien apņēmīgāk virzījās uz Alojas novada domi, kuru pretinieki ieņēmuši un aprīkojuši ar improvizētajiem spridzekļiem. Tuvojoties domes ēkai, sadursmes kļūst intensīvākas un te darbs ēku attīrīšanā ir Igauņu zemessargu jeb Kaitsellit vienībai no Pērnavas.
Vērtējot mācību rezultātus paši, zemessargi uzsver – lai sekmīgi karotu pilsētas vidē, vēl daudz jāmācās. „Noteikti ir daudz kas uzlabojams gan taktiskā plānā, gan vispār, veicot uzdevumus pilsētā, jo ir daudz dažādu sarežģījumu. Kaut vai ievainoto skaits bija liels. Pārvietošanās pa ielām. Ir iespējas uzlabot daudz ko,” atzīst pulkvežleitnants Rolands Moļņiks.
„Man šīs mācības patīk tāpēc, ka tajās notikumi mainās ļoti strauji. Šeit, izpildot uzdevumu, ir jāņem vērā ļoti daudzi starptautiskie likumi, kā mums – militāristiem rīkoties vidē, kurā ir daudz civiliedzīvotāju. Man tas šķiet interesanti,” saka Igaunijas Aizsardzības līgas kapteinis Krists Kivimae.
Šādas mācības pilsētas vidē Latvijā nav pirmās, un pērn tās notika Cēsīs. Līdzīgus vingrinājumus, piesaistot arī Latvijas kolēģus, nākotnē plāno arī Igaunija.
