Kalnmeiers atzīst, ka pārcelt Iekšējās drošības biroju ģenerāldirektora pakļautībā, kā bija plānots, no labas pārvaldības prakses nebūtu veiksmīgākais risinājums. Tāpat nevajadzētu atstāt tā, kā ir tagad, kad šis birojs ir VID ietilpstošās Finanšu policijas pārraudzībā, jo iekšējā drošības biroja darbinieki nevar būt līdz galam neatkarīgi no saviem pārbaudāmajiem.
Līdzīga pieredze, kad iekšējās drošības biroju atdalīja, bija policijā, kad no Valsts policijas to pārcēla Iekšlietu ministrijas pārziņā.
“Bet šeit ir jāņem vērā atšķirība starp Iekšlietu un Finanšu ministriju. Iekšlietu ministrija vairāk ir vērsta uz sabiedriskās kārtības nodrošināšanu, un tas visvairāk atbilst tās profilam vadīt šādu institūciju. Finanšu ministrija nav saistīta ar izmeklēšanu, tāpēc viens no risinājumu iespējamajiem variantiem varētu būt ministrijas valsts sekretāra vietnieks, kura funkcijās varētu būt uzraudzība pār šo VID Iekšējās drošības nodaļu,” norāda Kalnmeiers.
Ģenerālprokurors gan arī uzsvēra, ka tas ir politiskās, nevis juridiskās izšķiršanās jautājums, kā Valsts ieņēmumu dienestā veikt darbinieku kontroli.
Jau ziņots, ka Saeima 22.septembrī noraidīja likumu grozījumus, kas paredzēja apvienot VID Finanšu policiju un Muitas policiju, kā arī noteikt izmeklēšanas iestādes funkcijas Iekšējās drošības dienestam, kas būtu pakļauts VID vadītājam. “Vienotība” noraidot šo risinājumu, atsaucās uz juridiskiem šķēršļiem.
Zaļo un zemnieku savienība gan pauda cerību, ka līdz gada beigām tomēr izdosies vienoties ar koalīcijas partneriem un apstiprināt VID reformu.
