Viņš arī atzīst, ka Eiropā un Krievijā ir dažādas Otrā pasaules kara beigu svinēšanas tradīcijas. „Patiešām, Eiropas un Ziemeļamerikas tradīcija ir svinēt uzvaru 8.maijā. Tas bija [PSRS vadītājs Josifs] Staļins, kurš mākslīgi nošķīra 9. maiju. Iespējams, negribēja svinēt to [ASV prezidenta Harija] Trumena dzimšanas dienā - viņš dzimis 8. maijā (..) Ja reiz esat ES valsts, tad jābūt 8. maijā. Ja jūsu krievu iedzīvotāji vēlas svinēt arī 9. maijā, lai viņi to dara. Bet tai jābūt viņu privātajai lietai,” norāda Sokolovs.
„Panorāma”: Pēc savas represīvās dabas Krievija neatšķiras no Padomju Savienības?
Sokolovs: Šīs Georga lentītes, kas parādījās pirms pāris gadiem, gluži vienkārši ir impērijas simbols, kurš aizvieto sarkanās lentītes un karogus. Un tas, starp citu, Krievijas vēsturē ir bijis jau ļoti sen. Kad Krievijā 18. gadā sākās pilsoņu karš, Georga lentītes kā savas armijas kokardes ieviesa Krievijas Satversmes sapulces komitejas brīvprātīgo tautas armija Samārā. Tas ir, kad cariskās Krievijas trejkrāsainais vairs neder, bet arī sarkanais karogs – ne. Tad arī ņem šo Georga simboliku. Un tagad tas ir nepārprotams impērijas simbols. Un, lai cik dīvaini tas būtu, piemēram, kad “Euronews” rāda Krievijas okupēto Krimu, tad to iekrāso Georga krāsās.
(..) [Krimas aneksija, uzbrukums Austrumukrainai] viss tiek īstenots pēc viena scenārija. Un patiesībā - pēc šī paša scenārija boļševiki darbojās Ukrainā un citviet 18. un 19. gadā. Kāda ļaužu grupa savācās, pasludināja sevi par republiku un uzaicināja Sarkano armiju. Tā okupēja Kaukāzu, Ukrainu, arī Baltijas valstis – Latviju un Lietuvu.
Bet jautājums, kas apvieno Baltijas valstis un Rietumvalstis – vai Krievija dosies tālāk?
Cik var saprast, Krievija neizšķirsies par uzbrukumu Baltijas valstīm. Tās tomēr aizsargā Ziemeļatlantijas līgums. Taču pilnīgi iespējams ir mēģinājums destabilizēt stāvokli Baltijas valstīs, it īpaši Latvijā un Igaunijā, ar saviem aģentiem krievu iedzīvotāju vidū. Un tas varētu notikt vistuvākajā laikā - vēl līdz Ukrainas krīzes beigām, vienlaikus ar to.
Taču Rietumi arī nevar iztikt bez Krievijas. Tā tomēr ir kodolvalsts un ir bažas, ka tās sabrukuma gadījumā tās kodolieroči nonāktu Ziemeļkorejas, Tuvo Austrumu valstu rokās.
Krievija nesabruks. Saprotiet to. Galīgajā variantā nomainīsies režīms. Turklāt tas, pat ļoti iespējams, būs autoritārs. Taču tas nebūs tik mežonīgs kā tagad (..) Ekonomiski ES nav ieinteresēta sankcijās pret Krieviju. Piemēram, nopietnas amerikāņu sankcijas pret Krieviju smagi ķers pašu ES. Un diezgan ilgi. Kādu pusgadu vai gadu, kamēr nepārorientēsies. ASV varētu noteikt sankcijas bez lieliem zaudējumiem, jo to intereses Krievijā ir minimālas. Taču viņi baidās sāpīgi iebelzt savām sabiedrotajām valstīm Eiropā, tādēļ cenšas noteikt saskaņotas sankcijas, bet tas neizdodas, jo Eiropa baidās. Nepieciešami izšķirīgi Amerikas prezidenta soļi. Ja tur būtu izlēmīgāks prezidents, tad tas jau būtu noticis. Ilgākā termiņā Rietumi neiztiks bez sankcijām, un tās tiks ieviestas. Tas tādēļ, ka Putins būtībā ir sagrāvis pasaules kārtību. Viņš ir nostādījis sevi ārpus starptautiskajām tiesībām. Tagad stabilitāti Eiropā var aizmirst. Kad to atskārtīs arī Eiropas galvaspilsētās, sankcijas būs, cenšoties Krieviju atkal nostādīt uz starptautisko tiesību ceļa. Taču, cik tam vajadzēs laika, es nezinu (..) Domāju, te jānotiek kādam galma apvērsumam, jo šaubos, ka Putins pats atkāpsies. Viņš dotu priekšroku tam, lai krievi būtu nabagi, bet lepni.
Raksts „New York Times” un citos laikrakstos pausts, ka Ukrainas federalizācija ir tas modelis, par kuru jau vienisprātis gan Rietumi, gan Maskava?
Vai jūs saprotat, kurš apmaksājis šos rakstus?
Es ne, bet jūs?
Man ir minējums. Domāju – tā ir pilsēta, no kuras esmu atbraucis (..) Krievija taču runā nevis par Ukrainas federalizāciju, bet gan par Ukrainas sašķelšanu. Tā vēlas, lai būtu visas šīs republikas - Doņeckas, Luganskas, Piedņestras un Dievs zina kādas republikas, kas nesadarbotos ne ar vienu citu kā tikai Krieviju. Tām būtu savi bruņotie spēki un ekonomika, un tās tikai nomināli skaitītos Ukrainas sastāvā. Par to ir runa. Un tie ir salti meli, kad runā, ka Ukrainā apspiež krieviski runājošos. Austrumu reģionos reti var dzirdēt ukraiņu valodu. Nekādas piespiešanas runāt ukrainiski tur nav, un krievus tur neapspiež.
Kas ar Baltijas valstīm? Gandrīz ik nedēļu atbrauc kāds ministrs no NATO valstīm un uzsver, ka piektais paragrāfs ir tik spēcīgs kā nekad.
Ja tas ir tik spēcīgs kā vēl nekad, tad pašām Baltijas valstīm jācenšas panākt, lai to teritorijā pastāvīgi izvietotu lielo NATO valstu - ASV, Lielbritānijas, Kanādas armijas. Lai būtu ne tikai gaisa spēki, bet arī kāda kājnieku brigāde. Turklāt pastāvīgi. Tas būtu reāls vairogs pret Krievijas ekspansiju. Arī bez tā, domāju, ka nostāvēsiet. Taču ir risks, ka centīsies destabilizēt situāciju, izmantojot krievvalodīgo iedzīvotāju daļu. To nevar izslēgt.
