Britu diplomāts uzsvēra, ka latviešiem viņu statuss Lielbritānijā tuvākajā laikā nemainīsies ne darba, ne dzīves apstākļu ziņā. Tāpat nemainīšoties arī tirdzniecības attiecības starp valstīm. Sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības prasīs ilgāku laiku, un tikmēr turpināsies sadarbība dažādās jomās.
Izstāšanās no ES arī nenozīmēs, ka Lielbritānija nepiedalīsies dažādos nozīmīgos procesos Eiropā kā lielvalsts. Tā aizvien turpinās pildīt savus solījumus kā NATO dalībvalsts, arī Baltijas reģionā, sacīja Kolejs.
Tikmēr žurnāla "IR" komentētājs Pauls Raudseps uzskata, ka neskaidrību periods būs krietni garš, jo ir nepieciešami divi būtiski lēmumi, kas prasīs laiku: viens būs izstāšanās process, bet otrs būs lēmums par tirdzniecības attiecībām.
Lielbritānijas lēmumu izstāties no ES bijušais eirokomisārs, tagad partijas “Vienotība” līderis Andris Piebalgs sauc par lielāko satricinājumu Eiropas Savienībai tās pastāvēšanas vēsturē. Turklāt, viņaprāt, pastāv iespēja, ka Lielbritānija varētu sašķelties.
Taujāti par Krievijas ieinteresētību Lielbritānijas aiziešanā no ES, raidījuma viesu viedokļi atšķīrās. Raudseps norādīja uz Krievijas atbalstu šādām pavērsienam, savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins (“Saskaņa”) pauda, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nav izdevīga Lielbritānijas atrašanās ārpus ES. Savukārt politoloģe Žaneta Ozoliņa skaidroja, ka ideoloģiskā līmenī Kremlis gavilē, jo tā politika ir “skaldi un valdi”, bet, no otras puses, Krievijai jārēķinās, ka Lielbritānija ir valsts uz striktiem demokrātijas principiem.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums ceturtdien, 23.jūnijā, notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Izstāšanos "Brexit" atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balstiesīgo iedzīvotāju.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pēc referenduma, kurā vairākums balsstiesīgo valsts iedzīvotāju nobalsoja par valsts iziešanu no ES, piektdien, 24.jūnijā, paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata.
