Starp visām valsts iestādēm vislielāko veselības apdrošināšanas līgumu šogad noslēgusi Tiesu administrācija, kura par divu gadu apdrošināšanu kompānijai „Baltikums” samaksāja pusotru miljonu eiro.
Tomēr iepirkumu konkursos visbiežāk šogad uzvar apdrošināšanas kompānija „BTA”, ar valsts un pašvaldību iestādēm slēdzot līgumus gandrīz trīs miljonu eiro apmērā. „BTA” pārstāve Agnese Grīnberga gan atzīst, kompānija pastiprināti neraujas slēgt līgumus ar valsts iestādēm, jo daudzas no tām saskaņā ar likumu nevar iegādāties dārgākas polises par 213 eiro.
„Jāsaka tā, ka attiecībā uz valsts un pašvaldības iestādēm vēl aizvien dominē šis summas ierobežojums. Ja latos tie bija 150 lati, tad šobrīd tie ir 213 eiro. Tas, ko mēs novērojam, - ļoti bieži iepirkumos valsts un pašvaldību institūcijas šīs summas ietvaros vēlas saņemt plašu, pat neadekvāti plašu pakalpojumu klāstu. Tāpēc mēs kā apdrošinātāji ne vienmēr šajos pašvaldību un valsts konkursos pat piedalāmies,” skaidro Grīnberga.
Krīzes gados valsts iestādēm nebija ļauts tērēt valsts budžeta līdzekļus veselības apdrošināšanai. Tad tirgus samazinājās par aptuveni trešdaļu, lēš Latvijas Apdrošinātāju asociācija. Kā stāsta asociācijas prezidents Jānis Abašins, tagad šī daļa ir atgriezusies, tomēr pakalpojumu apjoms ir samazinājies.
„Šī valsts iestāžu daļa ir atgriezusies aptuveni tajos 30-40%, kas bija kādreiz. Cita lieta ir tāda, ka limits nav mainījies jau kaut kādus septiņus gadus, un medicīnas pakalpojumi ir cenā pieauguši. It kā pašvaldības un valsts iestādes šīs polises atkal pērk, bet polisītes, salīdzinot ar pieciem-septiņiem gadiem atpakaļ, viņi nopērk plikākas,” secina Abašins.
Citādāka valstī ir ugunsdzēsēju un policistu veselības aprūpes sistēma. Tā vietā, lai valsts iestādes slēgtu līgumus ar privātajiem apdrošinātājiem, par policistu un ugunsdzēsēju veselības aprūpi valsts maksā tieši no budžeta. Vienam darbiniekam valsts atvēl 106 eiro gadā. Kā uzskata Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta centra direktors Uģis Iskrovs, policistiem un ugunsdzēsējiem šāda sistēma ir piemērota.
„Mēs maksājam tikai par faktiski paveikto darbu, par sniegtajiem pakalpojumiem. Tāpēc šie izdevumi gala rezultātā iznāk daudz efektīvāki, jo mēs nepārmaksājam nekādā veidā, iepriekš maksājot. Mēs maksājam tikai pēc fakta,” saka Iskrovs.
Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja apkopotajiem datiem, šogad veselības apdrošināšanas polišu iepirkumiem valsts un pašvaldību iestādes ir iztērējušas jau vairāk nekā 10 miljonus eiro.
