Dienas notikumu apskats

«Metalurga» investora meklētāji darījumu ar Ukrainas KVV uzskata par veiksmīgu

Dienas notikumu apskats

NA deputāts Jansons varētu kļūt par Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāju

Veselības naudas reforma neļaus ārvalstu tautiešiem ārstēties Latvijā uz budžeta rēķina

Veselības naudas reforma neļaus ārvalstu tautiešiem ārstēties Latvijā uz budžeta rēķina

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Veselības ministrijas virzītais veselības aprūpes finansēšanas modeļa variants būtiskas izmaiņas nesīs tautiešiem, kuri dzīvo ārvalstīs un Latvijā nemaksā nodokļus – viņi nevarēs Latvijā izmantot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.

Veselības aprūpes finansējuma modelis, kuru otrdien konceptuāli atbalstīja valdība, balstās uz pašreizējā vienlīdzības principa saglabāšanu. Neatkarīgi no iedzīvotāju ienākuma līmeņa, veselības stāvokļa vai vecuma valsts nodrošina vienlīdzīgas iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.

Papildu maksājums kā veselības nodoklis vai nodeva šajā modelī nav paredzēts. „Nevis atdodot to uz cilvēku pleciem, liekot maksāt kaut kādu papildu maksājumu, bet šos sistēmu uztur valsts. Apdrošināšana nozīmē to, ka tajā ir ietverti visi tie iedzīvotāji, kas ir nodokļu rezidenti Latvijā,” saka Čakša.

Te gan būtiski ir vārdi „nodokļu rezidenti”. Proti, valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus tāpat kā līdz šim varēs saņemt tie, kuri maksā nodokļus Latvijā. Tas attiecas arī uz bērniem, pensionāriem un vēl atsevišķām iedzīvotāju grupām. „Tie, kas maksā nodokļus Latvijā, tie visi saņem veselības aprūpes pakalpojumu.

Tie, kas maksā ārpusē, viņi nesaņem te, bet tur, kur viņi maksā nodokļus,” saka ministre.

Tātad uz šiem cilvēkiem attieksies lielākās izmaiņas jaunajā modelī, apliecina Čakša, piebilstot: “Bet laikam tie ir tie, par kuriem bijis lielākais satraukums, ka viņi saņem pakalpojumu Latvijā.”

Naudas avoti vēl neskaidri

Šāda kārtība plānota no 2018.gada. Kur ņemt veselības aprūpes nozarei trūkstošo naudu, to valdība atstāja kā atvērtu jautājumu – par to lems aprīlī. Tāpat valdība vienojās, ka, sagatavojot valsts budžetu aiznākamajam gadam, veselības aprūpe tiks noteikta kā prioritāte.

Veselības ministre uzskata, ka valdība ir sadzirdējusi, ka veselības nozarei jānovirza absolūtais minimums – 12% no valsts budžeta kopizdevumiem. Atbilstoši Veselības ministrijas prognozēm, aiznākamgad būs nepieciešami aptuveni 108 miljoni eiro.

„Šodienas galvenā ziņa ir tā, ka valsts veido šo sistēmu, tur gan jāpiekrīt, ka tas nav jauns, valsts līdz šim ir to darījusi,” saka premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība). Viņš norāda, ka ar pieņemto valdības lēmumu tiek dota "zaļā gaisma" veselības aprūpes reformai, turklāt šai reformai ir skaidrs īstenošanas grafiks nākamgad, kas tiks ievērots.

Uz jautājumu, kā tieši jaunais finansēšanas modelis atšķiras no esošā, premjers atbridēja - ja līdz šim īstenotais finansēšanas modelis būtu apmierinošs, nebūtu jārunā par jauna modeļa izveidi.

Visu apmaksāt nevaram

Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis uzskata, ka citu lēmumu no valdības būtu grūti sagaidīt. Taču viņš arī piebilst – brīdī, kad pasaka, ka valsts apdrošina visus Latvijā dzīvojošos, kas maksā nodokļus, arī bērnus, pensionārus, parādās cita problēma: ko darīt ar pakalpojumu grozu.

„Jo mēs visu apmaksāt nevaram, to mēs visi pietiekami labi zināt, tad kādam jāsaņem drosme un jāpasaka: viss par to neiznāk. Es domāju, ka to nedarīs. Solis A ir izdarīts, neticu, ka būs solis B, un tam neizmestajam mēs lēnām meklēsim klāt naudu,” saka Apinis.

Latvijas darba devēju konfederācijas padomnieks Pēteris Leiškalns stāsta, ka esošais finansēšanas modelis ir jāmaina, jo tas veselības aprūpes nozarei tikai divas trešdaļas no izdzīvošanai nepieciešamās naudas. Kur ņemt naudu, Leiškalns norāda uz diviem avotiem: vai nu maksājumi no iedzīvotājiem vai arī otrs risinājums – jāpārskata izdevumu bāze:

“Kam un cik mēs tērējam. Un, ja mēs paskatāmies, ka pašvaldībām šogad palielinājies finansējums par 93 miljoniem, nākamgad palielināsies vēl par 100 miljoniem. Un tur neviens neprasa, kādas reformas jūs esat izdarījuši, un kādas neesat. Vienkārši tāda mums ir pieņemtā proporcija, un tādus naudas līdzekļus mēs novirzām. Tā sistēma ir jāmaina,” uzsver Leiškalns.

Premjers Māris Kučinskis sola, ka veselības aprūpes nozarei finansējums nākamajos gados pieaugs, piemēram, aiznākamais gads būs pēdējais, kad nodrošinās naudas pieaugumu aizsardzības nozarei. Tāpat arī premjers norādīja, ka iespējamas būs izmaiņas nodokļu sistēmā.

Jau ziņots, ka valdība 11.oktobrī deva zaļo gaismu jaunajam veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelim, ko valsts finansēs bez privāto apdrošinātāju piesaistes. Veselības ministrijā gan atzīst – sistēmas pamatprincips paliks jau esošais, proti valsts iepirks veselības pakalpojumus un tie būs nodrošināti visiem iedzīvotājiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti