Ludzas medicīnas centrs, kas vēl nesen tika dēvēts par Ludzas slimnīcu, atrodas renovētā četrstāvu ēkā. Centrā ir vairākas operāciju zāles, modernas nodaļas un aprīkojums.
Slimnīcas sakārtošanai pirms 10 gadiem tika paņemts vairāk nekā 5 miljonus eiro liels valsts galvots aizņēmums.
Tomēr jau gadu pēc labiekārtotās slimnīcas atvēršanas tā zaudējusi neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas statusu, līdz ar ko arī zaudēts valsts pasūtījums, un slimnīca patstāvīgi vairs nespēja segt kredīta atmaksu, kā arī pilnvērtīgi funkcionēt.
Pašlaik Ludzas medicīnas centrā, lai arī tiek sniegti stacionāra pakalpojumi, “smagie” pacienti vairs netiek ārstēti - viņus ved uz Rēzekni, Daugavpili vai Rīgu.
Janvāra beigās Veselības ministrija pārņems teju 58% Ludzas medicīnas centra kapitāldaļu, atlikusī daļa paliek pašvaldībai. Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele pārliecināta, ka Ludzas novada domes pieņemtais lēmums nepasliktinās pašreizējo situāciju Ludzas medicīnas centrā.
“Veselības ministrijai, kura darbojas valsts vārdā, ir vairākums kapitāldaļu procentuālā attiecībā, pašvaldībai - mazāk, bet mēs redzam, kur ir garants tam, ka mēs būsim vienlīdzīgi partneri šajā kapitālsabiedrībā, jo, pieņemot grozījumus statūtos, mēs paredzam, ka dalībnieku sapulce var notikt tad, kad piedalās visi kapitāldaļu turētāji. Arī lēmumi var tikt pieņemti tikai tad, ja par to tiek atdotas simtprocentīgi visas kapitāldaļu turētāju balsis. Tas ir garants, kas mums ļauj neuztraukties par medicīnas centra turpmāko darbību,” pārliecināta ir Alīna Gendele.
Kapitāldaļu kontrolpaketes nodošanu Veselības ministrijai Ludzas novada deputāti uztver dažādi. Domes opozīcijas deputāte Jevgenija Kušča, skaidrojot, kāpēc sasauktajā ārkārtas domes sēdē ir atturējusies no balsojuma, atzīst, ka tam par iemeslu ir pašreizējā neprognozējamā situācija veselības aprūpē. Tāpat
domes opozīciju pārsteidzis tas, ka, pieņemot pašvaldībai tik svarīgu lēmumu, netiek runāts par to, kas medicīnas centru sagaida ja ne tālākā, tad vismaz tuvākā nākotnē.
Par medicīnas centra turpmāko darbību informācijas nav arī medicīnas centra vadītāja vietniecei veselības aprūpes jomā ārstei Guntai Kozlovai, kura uzsver, ka Ludzas slimnīcas liktenis bija nolemts jau tad, kad tai tika atņemts neatliekamās medicīniskās palīdzības statuss: “Man jau gribētos cerēt, ka pārmaiņas būs uz labo pusi, ka valsts, pārņemot slimnīcu, nebūs ieinteresēta tērēt pieklājīgu naudas summu, dzēst kredītu un likvidēt medicīnisko aprūpi šeit kā tādu.”
Savukārt Veselības ministrijas pārstāve Agnese Zarāne uzsver, ka kredīta pārņemšana atslogos Ludzas medicīnas centra budžeta izdevumus: “Medicīnas iestādes varēs pilnvērtīgāk sniegt valsts apmaksātos aprūpes pakalpojumus, nesamazinot pakalpojumu sniegšanai paredzētos līdzekļus, ar kuriem citādi būtu jānodrošina valsts galvoto aizdevumu segšana; un līdz ar šo lēmumu slimnīca varēs arī ietaupīt līdzekļus, kas līdz šim tika virzīti parādu un procentu atmaksas segšanai.”
Slimnīcas turpmāko darbību tas neietekmēs, ārstniecības iestādē plānots saglabāt pašlaik sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstu.
Pirms pāris mēnešiem, tiekoties Ludzā ar novada iedzīvotājiem, Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško apliecināja, ka tuvākajā laikā Ludzas medicīnas centru lielas izmaiņas neskars, savukārt pēc 2018. gada, kad pēc pašlaik izstrādātā veselības nozares sakārtošanas plāna tiks ieviestas izmaiņas slimnīcu tīklā, kārta pienāks arī Ludzas medicīnas centram. Iespējams, ka tas varētu pārprofilēts par rehabilitācijas iestādi.
