Pašlaik būtiskākā problēma esot centralizētas rindas neesamība, un tāpēc daļa pacientu pierakstās uz izmeklējumiem vairākās iestādēs vienlaikus. Iecerētās reformas un finanšu tēriņu plānu šodien atbalstīja Ministru kabineta komiteja un virzīja to tālāk uz valdību. Gan pacienti, gan ārsti norāda, būtiskas reformas kopumā nesaredz.
Eiropas Komisija šogad ļāvusi Latvijai palielināt valsts budžeta deficītu, iegūstot papildu 34 miljonus eiro nākamam gadam, veselības aprūpei. Lielāko daļu naudas valsts tērēs rindu mazināšanai un onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai, šodien intervijā Latvijas Radio sacīja veselības ministre Anda Čakša.
"Tie 12 miljoni, man liekas, būs ar ļoti lielu pievienoto vērtību. Pirmkārt, mēs atklājam agrīnākā stadijā saslimšanu, kas nozīmē, ka mēs to varam izārstēt. Otra lielā sadaļa ir saistīta ar pieejamības uzlabošanu jeb tātad daudz apspriestajām rindām, kur plānots novirzīt ir 16,5 miljonus. Te ir gan diagnostiskie izmeklējumi, gan konsultācijas pie ārsta, gan ambulatorās rehabilitācijas pasākumi. Tātad viss tas, kur šobrīd bija visvairāk iedzīvotājiem jāgaida rindā," sacīja Čakša.
Vēl teju pieci ar pusi miljoni tiks tērēti kompensējamo medikamentu nodrošināšanai, galvenokārt C hepatīta ārstēšanai. Plānotās reformas un tēriņus šodien konceptuāli atbalstīja Ministru kabineta komiteja, nododot šo jautājumu valdībai. Ārsti, kas būs izpildītāji un pacienti, kam jau nākamgad būtu jāizjūt ieguvumi, plānotās reformas nosaukuši par budžeta caurumu lāpīšanu. Ārsti nav mierā, ka finanšu tēriņi neesot pārrunāti ar viņiem, bet onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības „Dzīvības koks” vadītāja Gunita Berķe nesaredz būtiskus ieguvumus nākamam gadam:
''Tas ir kā mums uz Latvijas ceļiem - nevis ceļu uzceļ vai renovē tā, lai var braukt pa to vēl 100 gadus, bet aizber bedrīti. Bedrīti aizbērt arī nav slikti, bet ir jābūt ar skatu nākotnē, kā to ceļu renovēt pilnībā, un veselības aprūpē tāpat var teikt, par onkoloģisko aprūpi īpaši runājot. Tomēr uz izmeklējumiem ir ļoti ilgi jāgaida.''
Pakalpojumu pieejamības un ilgās gaidīšanas problēmu ministre iecerējusi risināt jau no 1.janvāra. Ģimenes ārstiem, nozīmējot pacientiem izmeklējumu, vajadzētu norādīt tuvāko vietu, kur pakalpojums pieejams un vajadzētu vienoties par labāko laiku. Jau kopš 1.oktobra šāda prakse iedibināta onkoloģijā, kur uz nepieciešamajiem izmeklējumiem pacients vairs nepierakstās pats, bet viņa vietā to izdara ārsts vai medmāsa.
''Dažkārt, zinot, ka ir ilgstoša gaidīšana, cilvēks pierakstās jau pāris gadus iepriekš, un līdz ar to tā kā veidojas ļoti gara rinda. Tātad no procesa viedokļa mums ir svarīgi, ka mēs pasakām kritērijus, kurā brīdī cilvēks pierakstās rindā un ka ir vienota rinda, nevis katra iestāde veido savu rindu un cilvēks pierakstās visās šajās rindās, līdz ar to mēs joprojām, man godīgi jāsaka, nevaram pateikt, cik gara tad ir šī rinda," atzina Čakša.
Veselības ministre atgādināja, ka nākamgad rindu mazināšanai veselības aprūpē valsts budžetā papildu būs pieejami 16,5 miljoni eiro. Tas ļaus samazināt rindas uz izmeklējumiem un operācijam, piemēram, uz gūžas operācijām par 50%.
Ministre norādīja, ka pacienti, kas iepriekš vairāk izvēlējās maksas pakalpojumus, tagad vairāk izvēlēsies valsts apmaksātus pakalpojumu. Papildus tiks veikti vairāki simti tūkstoši izmeklējumi. "Līdz ar to, es domāju, ka katrs izjutīs tās izmaiņas ," teica Čakša.
Pagaidām ar Eiropas Komisiju un Finanšu ministriju esot saskaņoti naudas tēriņi onkoloģijā, tāpēc, premjers uzskata - steidzīgi jāsaskaņo arī pārējie finanšu jautājumi.
