Kopš brīža, kad 2012 gadā Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā atklāja glābējsilīti, notikušas daudzas izmaiņas Latvijas likumdošanā jautājumos, kas skar bērnus, kuru vecāki, paši palikdami anonīmi, ievieto tā saucamajā “Baby box”.
Ventspilniekiem šo pakalpojumu līdz šim nekad nav nācies izmantot, līdz 14. aprīlī, Lielajā Piektdienā, slimnīcā atskanēja trauksmes zvans un silītē nonāca prognozējoši 5-6 dienas vecs puisēns.
Slimnīcas dežūrējošais personāls šobrīd jau var secināt, ka bērns ir dzimis mediķu aprūpē un ir pilnīgi vesels, bet, lai jaunās dzīves sākums būtu spēka vārdiem stiprināts, tika pieaicināta tautas tradīciju zinātāja Līga Reitere, kas pirmo vannošanu padarīja par īstu rituālu, sniedzot mediķiem konsultācijas no tautas tradīciju pūra.
Trešdien Reitere apmeklēja slimnīcu, lai pateiktos medmāsām un ārstiem par emocionālo aprūpi, kā arī aicinot vecākus apdomāt savu lēmumu. “Likums pieļauj, ka mammai ir iespēja atgūt bērnu un es to arī novēlu: gan tai māmiņai, gan tam bērnam,” norāda Reitere.
Viņas aicinājums ir pamatots: likumdošana paredz, ka vēl sešas nedēļas bioloģiskie vecāki var pieteikties bērna adopcijai. Tiesa, šis fakts būs jāapstiprina ar DNS analīzēm. Ventspils pašvaldības bāreņu aizgādības iestādē apliecina, ka bērnu, kuram otrdien dots gan vārds, gan uzvārds, gan personas kods, tuvākajās dienās sagaida pagaidu audžuģimene, bet vēl vēlāk: pēc Labklājības ministrijas lēmuma, arī patstāvīgā audžuģimene
''Mēs uzsākam risināt jautājumu par bērna audžuģimenes aprūpi. Reāli gan par bērna personīgajām, gan mantiskajām interesēm atbild bāriņtiesa,” norāda Ventspils bāriņtiesas vadītāja Zanda Rudņicka.
Šobrīd Latvijā rinda uz adopciju ir vairāku gadu garumā un bāriņtiesā apstiprina, ka zvani mazā Krista adopcijas jautājumos ir bijuši vairāki. “LM ir izveidota adoptētāju rinda, kuri ir izgājuši psihologa izpēti, par kuriem ir pieņemts statuss bāriņtiesā. Viņi uz mazu bērniņu 2-3 gadus gaida rindā!” skaidro Rudņicka.
Nesenās izmaiņas Latvijas adoptēšanas vadlīnijas paredz arī to, ka bērnam, kas ievietots glābējsilītē, ir tiesības uz savu pagātni, tāpēc pirmie viņa dzīves mirkļi tiek fiksēti fotogrāfijās. Sasniedzot pilngadību, visu informāciju par adopcijas procesu varēs iegūt arī Pilsonības un imigrācijas dienestā, ja audžuvecāki vēlēsies izpaust adopcijas faktu.
