„Tās ir spekulācijas, grūti iedomāties, kas būtu gatavs sākt trešo pasaules karu.. Tas nozīmē, ka būtu jāsāk izmantot kodolieroči.. Šī iespējamība šādam karam – tā būtu cilvēces iznīcība,” vērtēja Vējonis.
Viņš arī apliecināja, ka militāra iebrukuma draudi Latvijā šobrīd ir zema līmeņa.
Agresiju Ukrainā Vējonis nodēvēja par „Krievijas nepieteiktu karu” - līdz šim Krievija mēģināja dažādi slēpt, ka tā palīdz separātistiem - teroristiem, bet pēdējās nedēļas aktivitātes apliecina, ka Krievija ne tikai finansē separātistus, bet tos apgādā ar ieročiem, bruņumašīnām un tankiem, ar visu nepieciešamo. Tāpat tiek piesaistīti karavīri no Krievijas un algotņi no citām valstīm.
Vienlaikus NATO kā organizācija nevar militāri iejaukties konflikta atrisinājumā, bet Velsas samitā alianse plāno lemt par finansiālu atbalstu Ukrainai.
Ukrainai pašai ir jāaizstāv sava neatkarība un brīvība un jātiek galā ar separātistiem,” norādīja Vējonis, piebilstot, ka citas valstis var ekonomiski palīdzēt Ukrainai, ko var izmantot gan iedzīvotāju nodrošināšanā, gan ieroču iegādei.
Lai NATO militāri iesaistītos Ukrainas - Krievijas konflikta atrisinājumā, ir jāpieņem ANO Drošības padomes lēmums, taču tas nav iespējams, jo padomē ir Krievija un arī Ķīna.
„Tiesisku pamatu atrast iet militāri palīgā Ukrainā ir sarežģīti,” atzina aizsardzības ministrs. Tā vietā ir iespējams slēgt divpusēju līgumu par militāru palīdzību.
Ministrs arī apstiprināja, ka Velsas samitā Latvija prasīs palielināt NATO klātbūtni reģionā, bet par konkrētākām aprisēm vēl notiek diskusijas.
Jau ziņots, ka pēc martā notikušās Krimas aneksijas, aprīlī Ukrainas austrumu reģionos aktivizējās prokrieviskie separātisti, kuri pasludinājuši neatkarību un pat rīkojuši referendumus par atdalīšanos no Ukrainas. Kijeva viņus dēvē par teroristiem, un aprīļa nogalē sākta pretterorisma operācija. Lai gan Krievija oficiāli noliedz atbalstu separātistiem, daudzi pierādījumi liecina par pretējo. Arī Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krieviju nav devušas cerēto rezultātu, un augusta nogalē, saskaņā ar Kijevas sniegtajām ziņām, Krievijas armijas regulārās daļas iebruka Ukrainā.