Vējonis: Demokrātiska un ekonomiski spēcīga Ukraina ir visas Eiropas interesēs

Ierodoties Rīgas pilī, Porošenko uzsvēra - Latvijas un Ukrainas attiecības ir tikpat saulainas kā šodienas debesis. Tajās nav neviena mākoņa. 

Vējonis tikšanās laikā uzsvēra, ka Latvija tāpat kā visa starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas īstenoto nelikumīgo Krimas pussalas aneksiju, kā arī pret Ukrainu vērsto agresiju valsts austrumos.

“Esam vienmēr iestājušies par Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti. Uzskatām, ka ieviesto sankciju pret Krieviju pārskatīšana ir iespējama tikai pēc pilnīgas Minskas vienošanās izpildes,” teica Vējonis, norādot, ka vienošanās ietver visu ārvalstu militāro formējumu, militārās tehnikas un algotņu izvešanu no Ukrainas teritorijas, kā arī pilnu Ukrainas ‑ Krievijas robežas kontroles atjaunošanu.

Savukārt Porošenko atzina, ka Latvija ļoti labi izprot situāciju Ukrainā, un Kijeva ir pateicīga par stingro pozīciju - neatzīst Krimas aneksiju.

 “Mēs esam ļoti pateicīgi Latvijai par stingro atbalstu Ukrainas suverenitātei, valsts teritoriālajai vienotībai un neatkarībai. Par stingro pozīciju – neatzīt Krimas aneksiju. Latvija ir efektīvs advokāts, aizstāvot Ukrainas pozīciju Eiropas Savienībā. Šodien mūsu galvenais izaicinājums ir Krievijas agresīvā politika," pauda Ukrainas līderis. 

"Stāties pretī Krievijas agresijai varam tikai kopīgi, apvienojot Latvijas, Ukrainas, Eiropas Savienības spēkus,” uzsvēra Porošenko. 

Porošenko arī pateicās par ievainoto ukraiņu karavīru  ārstēšanu Latvijā, par Ukrainas armijas karavīru apmācīšanu.

Karā cietušie Ukrainas karavīri rehabilitācijas centrā "Vaivari" no sava prezidenta Porošenko otrdien saņēma solījumu atbalstīt viņu vēlmi kļūt par kara psihologiem. Tā viņi līdzēs pārējiem, kas karā cieš gan fiziski, gan morāli. Sprādzienos norauto kāju vietā tagad ir protēzes, bet izdzēst piedzīvoto no nakts murgiem nav tik vienkārši.

Pēc Porošenko vārdiem, nenovērtējams ir arī mūsu valsts sniegtais atbalsts, Ukrainai cenšoties panākt bezvīzu režīma ieviešanu ar Eiropas Savienību. Tā kā pavisam nesen šāds režīms ir stājies spēkā ar Gruziju, abi prezidenti pauduši cerību, ka jau šajā vasarā arī Ukrainas iedzīvotāji spēs apmeklēt Šengenas valstis bez vīzām.

Galīgais balsojums par vīzu režīma atcelšanu Ukrainas pilsoņiem Eiropas Parlamentā sagaidāms šonedēļ. Vīzu liberalizācija Kijevai varētu spēkā stāties vasaras vidū, tā Latvijas Radio norādīja eiroparlamentāriete Sandra Kalniete.

“EP ir vienmēr aizstāvējis Ukrainas vīzu liberalizāciju. Šaubas, galvenokārt, bijušas dalībvalstīm, kuras vilcinājušas lēmuma pieņemšanu,” norādīja Kalniete.

Likumprojekts nodrošinās iespēju visiem Ukrainas pilsoņiem, kuriem ir biometriskās pases ieceļot un uzturēties 90 dienas jebkurā 180 dienu periodā, ja viņu mērķi ir atpūta, uzņēmējdarbība, kā arī citi jautājumos, bet ne saistībā ar darbu. Tāpat Eiropas Savienība ir paredzējusi mehānismu, kā ātri apturēt vīzu režīmu, ja ieceļotāju plūsma ievērojami palielinās. 

Savukārt Vējonis arī atzinīgi novērtēja Ukrainas valdības līdz šim paveiktās valsts pārvaldes un ekonomiskās reformas, vienlaikus aicinot nezaudēt reformu tempu. Šajā procesā nepieciešams aktīvs Eiropas Savienības un citu starptautisko partneru atbalsts.

“Latvija izprot Ukrainas reformu uzdevumu sarežģītību, tāpēc sniedz palīdzīgu roku reformu īstenošanā. Jau šobrīd nododam savu pieredzi Ukrainai reģionālās reformas, lauksaimniecības un pretkorupcijas jomā, kā arī īstenojam izglītības projektus,” sacīja Vējonis.

Valsts prezidents atzina, ka būtiski ir attīstīt cilvēku savstarpējos kontaktus, un pauda cerību, ka jau šovasar Ukrainas pilsoņi varēs bez vīzas apmeklēt Šengenas valstis.

Prezidentu tikšanās laikā apspriestas arī iespējas Latvijas un Ukrainas ekonomiskās sadarbības stiprināšanā un jaunu biznesa projektu attīstīšanā. “Ukraina tradicionāli ir bijis nozīmīgs Latvijas tirdzniecības partneris. Pastāv daudz jomu, kurās Latvijas un Ukrainas uzņēmēji varētu attīstīt ciešāku sadarbību. Tās ir gan farmācija un pārtikas rūpniecības nozares, gan mašīnbūves, transporta un loģistikas jomas,” teica Valsts prezidents. 

Ukrainas prezidents Petro Porošenko un Latvijas prezidents Raimonds Vējonis arī kopīgi nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, pēcāk arī pārmijot dažus vārdus ar sanākušajiem,  arī  ukraiņu kopienas pārstāvjiem, kuri pie pieminekļa bija atnākuši ar Ukrainas  karogiem.

Bet, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Petro Porošenko komentēja arī skandālu par nākammēnes Kijevā gaidāmo Eirovīzijas dziesmu konkursu, uz kuru ierasties liegts Krievijas pārstāvei.

Porošenko uzsvēra, ka Eiropas Raidorganizāciju savienības izteikto neapmierinātību viņš saprot, taču Ukraina turpinās uzstāt uz savas valsts teritoriālo nedalāmību. Tieši tāpēc likums par valsts robežas neatļautu šķērsošanu tiek vienādi piemērots visiem – arī Krievijas izvēlētajai Eirovīzijas kandidātei Jūlijai Samoilovai. Runājot par Krievijas pozīciju šajā situācijā, Porošenko atzinis, ka acīmredzot Krievijai svarīgāka ir šī provokācija, nevis pati dalība šajā dziesmu konkursā.

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece sarunā ar viesi pauda Latvijas nostāju, ka ekonomiskās sankcijas pret Krieviju ir jāturpina, līdz pilnībā nebūs īstenotas Minskas vienošanās. Abas amatpersonas izteica bažas par rudenī Baltkrievijā gaidāmajām militārajām mācībām “Zapad”, kurās tiks iesaistīti lieli Krievijas armijas spēki.

Savukārt premjerministrs Māris Kučinskis uzsvēra, ka Latvijas un Ukrainas ekonomiskā sadarbība paplašinās un pieaug tirdzniecības apjoms. Taču Ukrainai jāturpina reformas, lai uzlabotu biznesa vidi un atvieglotu uzņēmējdarbību, tostarp kompānijām no Latvijas.